Bijušais Saeimas priekšsēdētājs Indulis Emsis (ZZS) atzinies nepatiesu liecību sniegšanā un par izdarīto noziegumu samaksājis 5040 latu lielu soda naudu, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Dzintra Vītoliņa. Prokurors Juris Juriss 17.oktobrī politiķim izsniedza apsūdzību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu pirmstiesas izmeklēšanā lietās, kas tika izmeklētas par smagiem un sevišķi smagiem noziegumiem, tas ir, pēc Krimināllikuma 300.panta 2.daļas. Pēc apsūdzības saņemšanas, nopratināts kā apsūdzētais, Emsis savu vainu viņam inkriminētā nozieguma izdarīšanā atzina pilnībā, kā arī apliecināja nožēlu par izdarīto. Šodien, izvērtējot kriminālprocesa laikā iegūtos pierādījumus, kā arī citus apstākļus, prokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa pabeigšanu, piemērojot prokurora priekšrakstu par sodu. Ar lēmumu tika noteikts naudas sods 42 minimālo mēnešalgu apmērā, ko Emsis labprātīgi šodien nomaksāja Valsts kasē. Emsis saņemto sodu uzskata par bargu, bet taisnīgu, jo esot jāņem vērā, kāda līmeņa amatpersona viņš bijis. Viņš apstiprināja aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju, ka devis nepatiesu liecību par to, cik liela summa viņam nozagta no portfeļa Ministru kabineta ēkā. Bijušais Saeimas priekšsēdis apgalvoja, ka tā rīkojies, jo nav precīzi atcerējies, cik naudas bijis, kā arī viņš ir vēlējies ātrāk pasteidzināt lietas izskatīšanu tiesā. «Jāatzīst, ka traktora iegāde, kam aizņēmos naudu, man ir nesusi vienus vienīgus zaudējumus, taču es vairs negribēju bojāt nervus,» teica Emsis. Jau tuvākajā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kongresā viņš atsaukšot savu kandidatūru partijas līdzpriekšsēdētāja amatam, un “vismaz pārskatāmā nākotnē” viņš politikā atgriezties nevēlas. Prokurors Juriss aģentūrai LETA sacīja, ka Emsis apzinātas nepatiesas liecības sniedzis par viņam 2006.gada 9.oktobrī nozagtās naudas apmēriem, kā arī šīs naudas izlietošanas apstākļiem. Sākotnēji Emsis gan Drošības policijā, gan prokuratūrā minējis lielāku naudas summu, nekā patiesībā viņam nozaga. Arī prokuratūrā pret Emsi uzsāktā procesa sākuma stadijā Emsis sniedzis dažādas liecības un dažādas versijas par notikušo. Tad, kad Emsis atzinies nodarītajā, prokuroram viņš skaidri nespējis motivēt savu rīcību, norādot uz citiem cilvēkiem, kas iesaistīti šajā naudas jautājumā. Runājot par procesa pabeigšanu, Juriss atklāja, ka soda mēru – soda naudas piemērošanu – sākotnēji ierosinājis Emsis pats. Kriminālprocesa izmeklēšanā ir etaps, kad apsūdzēto iepazīstina ar viņa tiesībām, tai skaitā par lietas pabeigšanu. Emsis bijis gatavs par nodarīto maksāt 4000 latu, taču prokurors, vērtējot viņa ienākumus, nolēmis uzlikt 5040 lielu naudas sodu. LETA jau ziņoja, ja Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļā 21.septembrī tika sākts kriminālprocess pret toreiz vēl Saeimas priekšsēdētāja amatā esošo Emsi par apzinātu nepatiesu liecību sniegšanu. Krimināllikuma 300.panta 2.daļa paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām. Kā ziņots, ģenerālprokurors Jānis Maizītis vēstulē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai jau norādīja, ka prokuratūras lietvedībā ir kriminālprocess par noziegumiem, par kuriem atbildība paredzēta Kriminālkodeksa un Krimināllikuma sadaļās, kas runā par saimnieciskiem noziegumiem, amatnoziegumiem, noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā un valsts institūciju dienestā. Emsis šajā kriminālprocesā pratināts kā liecinieks. Emša un citu liecinieku liecības esot pretrunā ar citiem kriminālprocesā noskaidrotiem faktiem. Jau ziņots, ka Emsis pēc prokuratūrā uzsākta kriminālprocesa atkāpās no amata un nolika deputāta mandātu.
