Bauskas novada pašvaldības vadības pārstāvji tikās ar pedagogiem un skolēnu vecākiem Misas pamatskolā. Jaunā ideja par to, ka skolu darbību vēl gadu apmaksās pašvaldība, sanākušos neiedvesmoja – viņi prasa vēl vismaz divu gadu darbu.
Uz Bauskas novada domes sēdi virza lēmumprojektus, ar kuriem plānots atlikt sešu izglītības iestāžu izglītības pakāpes samazināšanu uz gadu, nodrošinot trūkstošo finansējumu no budžeta līdzekļiem. Tiekoties 20. maijā Misas pamatskolā gan izrādījās, ka šādas idejas būtiski skolu likteni neuzlabos – var gadīties, ka jau rudenī būs jālemj par daudz lielākiem finansiāliem ieguldījumiem vai būtisku skolas statusa mainīšanu.
No Bauskas novada pašvaldības uz tikšanos ar pedagogiem un skolēnu vecākiem bija ieradušies Bauska novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks, priekšsēdētāja vietnieks Guntis Kalniņš, Izglītības, kultūras, sporta un sabiedrības labklājības departamenta vadītāja Aija Spriņķe, Izglītības nodaļas vadītāja Baiba Šumina, Vecumnieku apvienības pārvaldes vadītāja Dace Šileika un sabiedrisko attiecību speciāliste Anta Kļaveniece. Viņus uzklausīt bija ieradušies apmēram 40 skolēnu vecāki un pedagogi.
«Ir mainījusies situācija. Pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kur strikti noteikts viss, par ko runājām trīs gadu garumā. Nodefinētas skolas, kurās ir nepilnīgs skolēnu skaits – mūsu novadā četras pamatskolas un divas vidusskolas,» informēja A. Mačeks.
Viņš pauda, ka nepiekrīt īstenotajai skolu klasifikācijas sistēmai, kas Bauskas novada izglītības iestādes nostāda neizdevīgā situācijā. «Vai tā ir politiska izrēķināšanās, grūti pateikt,» atzina A. Mačeks. A. Spriņķe pastāstīja, ka Latvijas Pašvaldību savienība veikusi klasifikācijas kritēriju analīzi un atzinusi, ka tā nav piemērota skolu sadalīšanai šādās grupās. No Izglītības un zinātnes ministrijas gan nekādas reakcijas nav.
Sanākušajiem A. Spriņķe pastāstīja, ka pašvaldība, izmantojot kā pamatojumu, ka Ministru kabineta noteikumi ir iznākuši tikai tagad, atliek skolas statusa maiņu uz nākamo gadu, izvērtējot izglītības pakāpes samazināšanu 2026. gada sākumā. Reizē uzslavēja Misas pamatskolu par audzēkņu centralizēto eksāmenu rezultātiem.
«Ceru uz brīnumu, ka pēc vēlēšanām varētu pārskatīt nosacījumus. Tāpēc domē vienojāmies, ka virzām lēmumu vienu gadu apmaksāt. Nav teikts, ka novembrī neatceļam lēmumu un skola paliek,» pauda A. Mačeks. Viņš gan norādīja, ka arī pārskatīšanas process nebūs ātrs – ja paveiksies, tad izmaiņas varētu būt nākamā gada vasarā. Savukārt šogad būs prasība pieteikt skolēnus izglītības iestādē līdz 20. augustam, lai pašvaldība var plānot skolēnu autobusu pārvadājumu maršrutus.
Sanākušie interesējās, kas notiks ar saimnieciskajiem izdevumiem, mazinoties izglītības pakāpei. A. Mačeks atzina, ka tie nesamazināsies, jo skolas ēku būs jāuztur. Un pašlaik summa ir apmēram 400 tūkstoši eiro gadā. Problēmas var radīt nākotnē situācija, ja izglītības pakāpe samazināsies vēl vairāk – tad būs jādomā, vai pārcelt klases uz pirmsskolas izglītības iestādes telpām vai jāpiemēro skolas ēka pirmsskolas grupai, kas būs vēl papildu izmaksas.
Sanākušie vecāki gan norādīja, ka viena gada pagarināšana neko nepalīdzēs – vajag vismaz divus. Skolotāja Ingrīda Vaisjune pastāstīja, ka viņa ir audzinātāja 7. klasei, kur ir 14 bērni un sekmes ir labas. Tomēr situācijā, ja pēc nākamā gada 7. – 9. klašu grupu slēgs un bērniem būs jāpabeidz 9. klase citā skolā, vairāki vecāki jau norādīja, ka viņi izvēlēsies pāriet uz skolām, kur bērni varēs paspēt adaptēties 8. klasē, lai vieglāk ir aizvadīt pamatskolas posmu noslēdzošo 9. klasi. «Es atnācu no Bārbeles mazās skolas deviņu bērnu klases uz Vecumniekiem, kur klasē bija 30 bērni. Man pagāja vesels gads, kamēr es adaptējos. Ja bērni uzreiz aizies uz 9. klasi, būs problēmas,» atzina I. Vaisjune. Turklāt šajā situācijā līdzi vecāko klašu bērniem dosies arī jaunākie – tai skaitā viens no vecākiem norādīja, ka viņai ir piecas atvases, kurām tagad meklēs citu izglītības iestādi.
Kā risinājumu sanākušie piedāvāja garantēt pašvaldībai iespēju, ka nākamā gada 8. klase varēs beigt Misas skolā arī 9. klasi. Pašvaldība šim variantam nepiekrita un atbildot sanākušie norādīja, ka tas apdraud 7. – 9. klašu grupas un skolas eksistenci jau šajā rudenī, nevis pēc gada. Risinājumu gan pašvaldība nepiedāvāja.
Kopumā noskaņa bija pesimistiska. Vecāki pauda, ka situācijā, ja skolai vairs nebūs 7. – 9. klases, izglītības iestāde iznīks kā tāda. A. Mačeks norādīja, ka tāpēc pašvaldība cenšas saglabāt pamatskolas klases, kamēr citur Latvijā daudzas pašvaldības ir pieņēmušas skarbākus lēmumus.
Vecāki norādīja, ka Stelpes bērnus varētu vest uz Misu, lai nodrošinātu skolēnu skaitu. Pašvaldības pārstāvji skaidroja, ka tā tomēr ir vecāku izvēle, kurā skolā bērnus vest un, ja vērtē pēc tuvākās izglītības iestādes kritērija, tad Stelpei tuvāk ir Vecumnieku vidusskola.
No pašvaldības vadības puses izskanēja, ka Iecavas vidusskola ir pārpildīta. Vecāki to saprata kā norādi, ka ir jāizvēlas Vecumnieku vidusskola. Pašvaldības pārstāvji gan noliedza, ka tā esot tieša norāde, paužot, ka gan jau arī Iecavā atradīšot, kur mācīties.
Bijusī skolotāja pensionāre Skaidrīte Liniņa sacīja, ka skola Misā ir turējusies uz ļoti labu pedagogu kolektīvu, kur liela daļa paši ir šīs skolas absolventi. Viņa pauda, ka izglītības iestādē ir labs skolotāju kolektīvs, labvēlīga vide un apkārtējā sabiedrība un skolu vajadzētu saglabāt. «Valdība nostāda uz ceļiem pašvaldības – maksājiet. Bet kopējie ienākumi jau nepalielinās – palielinās minimālā alga. Jāpalielina atalgojums darbiniekiem, speciālistiem, lai viņi nemeklētu citur darbu,» par to, ka pašvaldībai šos maksājumus būs grūti nodrošināt, stāstīja A. Mačeks.
Daži sanākušie norādīja, ka bez skolas būs apgrūtināta arī ciema dzīve. «Ja šeit nebūs skolas, un ir skaidrs, ka nebūs, ciemam nav jēgas – jaunas ģimenes nepiesaistīts. Mums ir maziņš, bet ražojošs uzņēmums, un mēs pārcelsimies tur, kur skola ir tuvumā. Piemēram, uz Līgatni. Tie 50 tūkstoši gadā, lai ciema skolu saglabātu, tas nav tik daudz. Pagaidām ir interesanti Misā, jo mājām ir centrālā apkure, ir skola un salīdzinoši tuvu Rīgai,» stāstīja viens no skolēnu vecākiem.
Domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks gan pauda viedokli, ka tas būtiski ciema dzīvi nemainīs. «Tāpat draudēja Dimzukalnā un Dzimtmisā. Domājiet, ka ciems nomira? Kā dzīvoja, tā dzīvo. Sākumā vecāki veda bērnus uz Ķekavu, bet atgriezās Iecavā. Negribu jūs projām dabūt no Misas, bet cik ilgi bērsi caurā maisā graudus?» retoriski vaicāja A. Mačeks.
Izskanēja ideja atvēlēt vēja parku maksāto naudu skolu saglabāšanai. A. Mačeks aicināja par šo tēmu izglītības iestādes vienoties ar vēja parku projektu īstenotājiem.
«Ja pieņemam lēmumu samazināt skolas izglītības pakāpi ar 1. septembri, tad vairs nav tādas opcijas atjaunot 7. – 9. klasi. Vienīgās cerības – vai nu pienāk klāt bērni, vai jaunā valdība pārskata kritērijus,» noslēgumā pauda G. Kalniņš.
«Noteikti pie jums atgriežamies septembrī, oktobrī – var jau būt, ka kaut ko būsim panākuši,» sarunu noslēdza A. Mačeks.
UZZIŅAI
KRITĒRIJI UN KĀRTĪBA, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē, apstiprināti šogad 14. aprīlī Ministru kabinetā.
LATVIJAS PILSĒTAS UN PAGASTI salikti grupās; pēc tā, kurā grupā ir, noteikti skolēnu skaita kritēriji pa klašu posmiem.
MISAS PAMATSKOLĀ šo mācību gadu sākuši, pēc Izglītības nodaļas ziņām, 1.–3. klasēs 37 bērni, 4.–6. klasēs 24 audzēkņi un 7.–9. klasēs 28 skolēni. Pēc Ministru kabineta noteikumu kritērijiem Vecumnieku pagasta skolas iedalītas 5. grupā, kur 1.–3. klasēs jābūt vismaz 30 skolēniem, 4.–6. klasēs 30 skolēniem un 7.–9. klasēs vismaz 45 izglītojamajiem. Kā redzams, Misas pamatskolā pēc šiem kritērijiem atbilst vienīgi 1.–3. klašu posms.
AVOTS: MK.GOV.LV UN BAUSKASNOVADS.LV
