Bauskas tautas nams nav nekāds bezpersonisks padomju laika klucis.
Bauskas tautas nams nav nekāds bezpersonisks padomju laika klucis. Kopš 1935. gada tas bijis Aizsargu nams, bet iepriekš te atradusies Latviešu ekonomiskās biedrības sarīkojumu zāle, restorāns, viesnīca, arī iebraucamā vieta ar piekļūšanu no Nabagmājas ielas.
Kad satumst
Varētu būt tā, ka lielākais rēķins Bauskas tautas namam ir par elektroenerģiju, jo aktīvākā rosība sākas tad, kad dienas gaisma zūd. Saskaņā ar mēģinājumu grafiku viena paaudze nomaina otru, jo Bauskas tautas nama kolektīvi ir tradīcijām bagāti un savu ilglaicīgo spēju piesaistīt arvien jaunus dalībniekus pierādījuši gadu desmitiem.
2009. gadā apritēs 50 gadu, kopš Bauskas amatierteātrim piešķirts Tautas teātra goda nosaukums. Tam kolektīvs sāks gatavoties šajā sezonā, jo ir nodoms iestudēt Mārtiņa Zīverta “Minhauzena precības” ar dziesmām un dejām, tā īsti lustīgi, stāsta režisore Ināra Hegenbarte. Repertuārā ir diezgan daudz uzvedumu, un Bauskas amatierteātris vismaz reizi mēnesī dodas viesizrādēs, piedalās domubiedru festivālos. Raksturīgi, ka uz skatuves līdzās darbojas ģimenes, kurām tagad piepulcējas arī bērni un jaunieši.
Grib dejot
Nozīmīga paaudžu pēctecība Bauskas tautas namā ir dažādus stilus pārstāvošiem dejotājiem. Tautas deju ansambļa “Jandāls” spridzīgi dzirkstošo dejas prieku rada vidusskolēni un studenti, kuri uz mēģinājumiem pulcējas nedēļas nogalē, stāsta vadītā ja Tamāra Ļisovcova. Tas, kurš reiz sācis dejot, no tā nespēj atteikties. Tāpēc Bauskā paš laik ir divas vidējās paaudzes kopas.
Īpašs kolektīvs ir “Biguļi”, ko, kādreizējā “Jandāla” sastāva dalībniekiem izaugot no jauniešu vecuma, 1980. gadā izveidoja mūsu rajonā leģendārā deju kopu vadītāja Biruta Hegenbarte, ko dejotāji sauc par Bigu.
Palikt kopā
Stāsta juriste Sandra Bleive: “Cik sevi atceros, tik esmu dejojusi. Pirmā tautas deju skolotāja bija Zelma Strelēvica. No 7. klases sāku dancot “Jandālā” pie Bigas. Studējot Rīgā, dejoju tautas deju ansamblī “Lelde”, bet, atgriežoties Bauskā, no 1986. gada pie Bigas. Toreiz tā bija SKF vidējās paaudzes deju kopa, bet, kad pārgājām uz Bauskas tautas namu, par godu savai vadītājai pieņēmām nosaukumu “Biguļi”. Citā kolektīvā sevi nevaru nemaz iedomāties, mums ir svarīgi saglabāt Bigas piemiņu un nest viņas vārdu.”
“Biguļu” dejotāja ir vecsauliete, sociālā darbiniece Dace Štāla: “Esmu pēdējā, kuru “Biguļos” uzņēmusi komisija ar Bigu priekšgalā. Tas bija pirms trijiem gadiem. Pašreizējā vadītāja Gunta Sirmele, manuprāt, ir profesionāla, prasīga, tautas deju izprotoša vadītāja. Vienmēr dancojam no sirds. Man patīk būt starp cilvēkiem, kuri ir kopā dejā, priekos un arī bēdās. Pati to izjutu šovasar, kad zaudēju dēlu.”
Karsti zābaciņi
Pati lielākā dejotāju grupa pašlaik ir jāvada un savureiz arī jāsavalda Kitijai Timohovičai, kura bērniem un jauniešiem māca moderno deju jeb kustību mākslu. Dalībnieku skaits grupā “Lēra” tuvojas simtam.
Reizē ar Kantrimūzikas festivāliem baušķeniekiem radās interese par līnijdejām. Treneres Aijas Kurdeko vadītie dejotāji svētdienās trīs stundas tik pamatīgi dimdina lielās zāles grīdu, ka zābaciņi tiešām kļūst karsti.
Gluži citādi ritmi valda baletzālē, kad tur notiek Daces Priedes vadītie vēderdeju grupas mēģinājumi. Interesentu pulks aug, ir vairākas grupas.
Gaida dziedātājus
Tautas nama jauktais koris “Dzīle” ir uzskatāms par pazīstamā rajona skolotāju kora “Daina” tradīciju pārmantotāju. Lai tiktu uz Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem 2008. gada vasarā, korim vajadzīgs dziedātspējīgo pilsētnieku atbalsts. Korim ir jauns diriģents Jānis Āboliņš, bet pastiprinājums un paaudžu maiņa nepieciešama visās balsīs. Toties senioru koris “Sarma” jau piedalījies kopmēģinājumos un dalībai svētkos gatavojas pat bez vasaras brīvdienām. Tāpat to dara folkloras kopa “Trejupe”, kuras dalībnieku skaits aug ar katru sezonu.
Zobrati griežas
Lai viss notiktu, Bauskas Dome kultūrai – Tautas nama uzturēšanai, kolektīviem un to vadītājiem – šogad budžetā paredzējusi 175 330 latu, informē pašvaldības finanšu un grāmatvedības nodaļas vadītāja Sarmīte Oļehnoviča. Līdzekļu izlietojumu kopā ar galveno grāmatvedi Sigitu Vaitaiti plāno direktors Jānis Matisons, kurš tautas namu vada kopš 1990. gada, bet ir tajā strādājis arī iepriekš.
Gluži kā tāds zobrats, ap kuru viss šajā namā griežas, ir direktora vietniece Nora Trasūne, kura namā strādā kopš 1971. gada. Nakts vidū pamodināta, viņa zinās mēģinājumu grafiku, ir skaidrībā, cikos vajadzīgs autobuss dejotājiem, kur dodas amatierteātris. senioru kori koncertbraucienos ir pavadījusi ar siltiem pīrāgiem.
Tautas namā ir ienākusi jauna paaudze – pasākumu vadītāja Ilva Vansoviča 1996. gadā te sāka strādāt pēc Kultūras koledžas absolvēšanas un gatavojas absolvēt Kultūras vadības nodaļu Liepājas augstskolā. Šogad pēc Kultūras koledžas beigšanas par svētku režisoru sācis strādāt baušķenieks Jānis Dūmiņš.
Klusums naktī
Ja ticam nostāstiem, ka rudenī ap šo laiku reizē ar miglas vāliem virszemi apciemo veļi, tad kādreizējās Nabagmājas ielas iebraucamās vietas bijušo viesu gariem vecajās sienās ir, ko redzēt un dzirdēt. Tautas nama sargi gan nestāsta, vai ir saklausījuši neredzamo ciemiņu kluso soļu švīkstus, čukstus un elsas.
Bet ir grūti jau ko tik netveramu sadzirdēt, jo klusums namā iemājo tikai uz dažām stundām dziļā naktī, kad dziedātāji, dancotāji, skatītāji un ballētāji ir aizgājuši mājās un apkopējas vēl nav sākušas vicināt slotas un lupatas.
***
Uzziņai
Bauskas tautas nama kopas:
– Deju grupa “Lēra”, dibināta 1999. gadā, vadītāja Kitija Timohoviča. Ap 70 dalībnieku, sākot no trīs gadu vecuma. Mēģinājumi pirmdienās, otrdienās, trešdienās.
– Tautas deju ansamblis “Jandāls”, izveidots 1961. gadā, vadītāja Tamāra Ļisovcova, 20 dalībnieku, mēģinājumi piektdienās un sestdienās.
– Vidējās paaudzes deju kopa “Biguļi”, radīta 1980. gadā, vadītāja Gunta Sirmele. Ap 30 dalībnieku. Mēģinājumi pirmdienās un trešdienās.
– Vidējās paaudzes deju kopa “Mēmele” darbojas kopš 2000. gada, vadītāja Ligita Zeibote. Ap 30 dalībnieku, mēģinājumi ceturtdienās.
– Folkloras kopa “Trejupe” darbojas kopš 1991. gada, vadītāja Aldona Sormule. 28 dalībnieki, mēģinājumi pirmdienās Bauskas 2. vidusskolā.
– Amatierteātris, izveidots 1959. gadā, režisore Ināra Hegenbarte. Ap 30 dalībnieku, mēģinājumi otrdienās un ceturtdienās.
– Pūtēju orķestris “Bauska”, dibināts 1999. gadā, diriģents Juris Krūmmalis. 35 dalībnieki, mēģinājumi otrdienās pilsētas Mūzikas skolā.
– Senioru koris “Sarma”, izveidots 2000. gadā, diriģente Daina Ārmane. 35 dziedātāji, mēģinājumi trešdienās.
– Jauktais koris “Dzīle”, dibināts 1999. gadā, diriģents Jānis Āboliņš. Mēģinājumi trešdienās.
– Vēderdeju grupa, izveidota 2004. gadā, vadītāja Dace Priede. Ap 30 dalībnieču. Mēģinājumi otrdienās, trešdienās.
– Līnijdeju grupa kopā pulcējas kopš 2001. gada, vadītāja Aija Kurdeko, ap 50 dalībnieku, mēģinājumi svētdienās.
– Fotostudija “Bauska” dibināta 1958. gadā, vadītājs Ivars Kalniņš. Aptuveni 25 dalībnieki, tikšanās trešdienās un sestdienās pilsētas Mākslas skolā.
