Rakstot šīs rindas, es pat iedomāties nevaru, kas notiks pirmdien, t. i., šodien, tik ātri mainās notikumi, turklāt no viena grāvja otrā. Tā nebūt nav normāla situācija, kas izriet no nenoteiktības valsts attīstībā.
Rakstot šīs rindas, es pat iedomāties nevaru, kas notiks pirmdien, t. i., šodien, tik ātri mainās notikumi, turklāt no viena grāvja otrā. Tā nebūt nav normāla situācija, kas izriet no nenoteiktības valsts attīstībā. Par to gluži vienkārši ir aizmirsts, jo kārtojamas pavisam citas lietas: “pareizā” gultnē jāvirza “Lattelecom” privatizācija, ekonomiskie grupējumi un priekšvēlēšanu reklāmās pārtērētā partiju nauda jāglābj no tik neērtā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB). Protams, jāsakārto arī 2008. gada budžets tā, lai remdētu arodbiedrību superdarbīgumu un nodrošinātu valsts pārvaldi ar “izdzīvošanas maksimumu”.
Daudz enerģijas patērēts Tautas partijas (TP) un TB/LNNK iekšējās vides sakārtošanā. Trīs koalīcijas partijas jau zaudējušas pa ministram (TP divus), un Valsts prezidents V. Zatlers noteicis “īsi, tieši un skaidri” – pēc budžeta pieņemšanas valdībai godprātīgi jāatkāpjas. Domāju, ka šo prasību iespaidojis arī sabiedrības šūmēšanās sākums 18. oktobrī, kas kulmināciju sasniedza sestdien, 3. novembrī, Doma laukumā Rīgā.
Radiožurnālisti iztaujā ja valsts galvenās amatpersonas par piedalīšanos tautas sapulcē “Par tiesisku Latviju! Par godīgu politiku!”. V. Zatlers sestdienās atpūšoties un meditējot par valsts nākotni bez padomdevēju klātbūtnes. Taču viņa parādīšanās Doma laukumā laika apstākļiem nepiemērotā apģērbā liecināja, ka lēmums bijis acumirklīgs – jābūt pie tautas! Uz tūkstošbalsīgo “Atlaist Saeimu!” prezidents atbildēja: es viens pats nevaru neko izdarīt.
Saeimas spīkers G. Daudze (ZZS) sestdien nebija Rīgā, kultūras ministrei H. Demakovai (TP) citur randiņš norunāts. Radiointervijā viņa uzteica A. Kalvīša kļūdas, kas galu galā pārvērtušās pozitīvismā. Jādomā, ka tādās domās par sevi ir arī pats premjers, kurš no komandējuma ASV atgriezās tikai svētdien. Telefonsarunās ar žurnālistiem viņš tautas un prezidenta pieprasīto valdības atkāpšanos vērtēja atturīgi. A. Kalvīti raksturo galējības (pēc vajadzības): es no saviem vārdiem neatteikšos, bet, ja “vārdi” lec ārā no loģikas, cits sakāmais: es tā neesmu teicis.
Atpakaļvirzībā pārslē dzās “A. Loskutova jautājums” A. Kalvīša prombūtnes laikā. Premjera un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra aizvietotājs un finanšu ministrs O. Spurdziņš atcēla premjera rīkojumu par Loskutova atstādināšanu, tādējādi atvieglojot sava darba devēja agrāk neiespējamo piekāpšanos pat pēc ģenerālprokurora iejaukšanās. KNAB lietā nolemts veidot jaunu komisiju no profesionāļiem pārkāpumu dziļākai izpētei un vienotu likumu izstrādei drošības dienestu slepenās daļas grāmatvedībā.
Lielā vienprātībā Saeima par Latvijas Bankas prezidentu atkārtoti ievēlēja I. Rimšēviču. Tik lielas skaidrības un vienprātības gan nav par Kalvīša valdības demisiju. Ar prezidenta minēto godprātību kā ir, tā ir.
Aizkulisēs gan notiekot jaunās valdības metu apspriešana. Tautas partija un virzītājspēks mākoņos, iespējams, savus plānus kals kādā zoodārzam līdzīgā iestādījumā. “Zaļie zemnieki” ir atklātāki. Frakcijas vadītājs A. Brigmanis ir vienmēr gatavs iet kopā kaut ar pašu nelabo, lai tikai paliktu pie valdības galda. Viņš iesaka pie varas laist “Saskaņas centru” un “Jauno laiku”, opozīcijā atstājot PCTVL un TB/LNNK.
Nebrīnītos, ja sabiedriskajā telpā “pārcilātie” jaunā premjera kandidāti būtu tikai aizsegs un patiesais līderis parādītos kā pārsteigums… tas pats Aigars Kalvītis.
