Mājas vārds ir tikai daļa no adreses, kurā jābūt arī pagasta vai pilsētas nosaukumam, ja ir, arī norādītai ielai. Adrese ir svarīga, lai ne tikai pastnieks, bet arī valsts un pakalpojums var sasniegt cilvēku.
Mājas vārds ir tikai daļa no adreses, kurā jābūt arī pagasta vai pilsētas nosaukumam, ja ir, arī norādītai ielai. Adrese ir svarīga, lai ne tikai pastnieks, bet arī valsts un pakalpojums var sasniegt cilvēku.
Daudz nepadarītā
Vienā īpašumā var atrasties vairāki objekti, katrs ar savu adresi, uzsver Valsts zemes dienesta (VZD) Adrešu reģistra daļas vadītājs Arvīds Siliņš. Par adresācijas sistēmu Latvijā un Bauskas rajona pagastos viņš stāstīja pašvaldību apvienības sēdē, kas 2. novembrī notika Bārbeles tautas namā.
Salīdzinājumā ar situāciju citviet Latvijā, Bauskas rajonā ir daudz nepaveikta darba. Vairāk šajā jomā strādājis Iecavas novads un Gailīšu, arī Ceraukstes pagasts. Izrādās, ka rajonā ir vairākas ražotnes, arī pašvaldību iestādes, dzīvojamās mājas, pat skolas un bērnudārzi, kam nav konkrētas un skaidras adreses, stāsta Arvīds Siliņš.
Precizitāte svarīga
Adrese ir elements, kas interesē gandrīz vai visus reģistrus, tāpēc ļoti svarīgi ir nodrošināt to, ka viena un tā pati adrese visur tiek fiksēta identiski. Katrs adresācijas objekts – pilsēta, pagasts, ēka, telpu grupa – ir unikāls, un adresei jābūt tādai, kas nodrošina nekļūdīgu objekta atrašanās vietas noteikšanu valstī.
Reģistrējot adresācijas objektu Valsts adrešu reģistrā, tam tiek piešķirts deviņu ciparu kods (adrešu klasifikatora kods), kas paliek nemainīgs visu objekta pastāvēšanas laiku neatkarīgi no administratīvās pakļautības vai nosaukumu maiņas.
Veicot Valsts adrešu reģistra sasaisti ar citiem, nebūs iespējama vienas un tās pašas informācijas ieguve un uzkrāšana citos reģistros. Šo reģistru datu bāzēs tiks fiksēts tikai adreses kods, un lietotājam jebkurā laikā būs iespēja iegūt aktuālo adreses pierakstu. Pabeidzot reģistru sasaisti, to turētājiem zudīs nepieciešamība patstāvīgi iegūt aktuālos adrešu datus un sekot līdzi pārmaiņām, tādējādi ekonomējot visai ievērojamus finanšu un cilvēku resursus.
Ir jāsadarbojas
“Nākamgad ieviešot elektronisko deklarēšanās sistēmu, iedzīvotājs, kuram ir elektroniskais paraksts, to varēs veikt, neizejot no istabas. Taču datorā viņš tikai drīkstēs izvēlēties no piedāvātām adresēm, nevis tādu ierakstīt ar roku. Ja šādas adreses nav, deklarēties tur nav iespējams.
Tiek testēta iespēja ēkas vai dzīvokļa īpašniekam elektroniski pārbaudīt, vai viņa īpašumā kāds nav deklarējies. Gluži tik vienkārši gan nevarēs no šāda deklaranta atbrīvoties. Taču, lai sistēma funkcionētu, ir jāsadarbojas kadastram, iedzīvotāju reģistram un adrešu reģistram, tāpēc svarīgi, lai dati būtu precīzi,” uzsver Arvīds Siliņš.
Pašlaik Valsts adrešu reģistra datus jau izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrs, Uzņēmumu reģistrs, Pašvaldību vienotā informācijas sistēma, Centrālā statistikas pārvalde, sasaistes priekšdarbi sākti arī citos reģistros.
Uz papīra un dabā
Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Feldmanis bilst, ka lielākā “putra” ir ar pašvaldībām uzspiesto ciemu, mazciemu un skrajciemu statusa piešķiršanu apdzīvotām vietām. Nereti tā ir viena daudzdzīvokļu māja vai pat atstatu uzcelta viensēta. Ceraukstes pagasta teritorijā, piemēram, parādās deviņi ciemi, kaut īstenībā ir tikai trīs. Arvīds Siliņš piekrīt, ka šāds dalījums vairāk raksturīgs tikai Latgalē, kur izsenis bijušas sādžas.
Iecavas novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis interesējās, vai, piešķirot apbūvei paredzētam zemesgabalam nosaukumu, tas kļūst arī par adresi. Arvīds Siliņš skaidro, ka tas atkarīgs no tā, cik ātri šajā vietā taps māja. Būvei nav obligāti jābūt nodotai ekspluatācijā, lai tai piešķirtu adresi. Tiklīdz ir objekts, tam nepieciešamas komunikācijas un sakari – elektrība, gāze, telefons. Lai tās iegūtu, jānorāda adrese, ko nosaka pašvaldība. Divu nedēļu laikā pēc pieņemšanas lēmums jānogādā Valsts zemes dienesta Zemgales reģionālās nodaļas ģeotelpisko datu uzkrāšanas sektora adresācijas daļā.
***
Uzziņai
– Valsts adrešu reģistrs ir Valsts zemes dienesta informācijas sistēma, kas saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” reģistrē rajonus, pilsētas, novadus, pagastus, novadu pilsētas, novadu pagastus, ciemus, ielas, viensētas, ēkas un apbūvei paredzētus zemesgabalus, telpu grupas.
– Reģistra izveide sākās 1998. gadā. Savukārt 2000. gada rudenī pabeigta informācijas sistēmas programmatūras galīgās versijas izstrāde, un oktobrī sākās adrešu uzkrāšanas darbs visās VZD reģionālajās nodaļās.
– 2002. gada 27. augustā tika akceptēti Ministru kabineta noteikumi Nr. 384 “Adresācijas noteikumi”, kuros pirmo reizi definēts adreses jēdziens un kas faktiski lika pamatu vienotas adresācijas sistēmas ieviešanai valstī. Sadarbībā ar pašvaldībām, kas ir galvenais adrešu informācijas avots, notiek intensīva adrešu datu uzkrāšana, iepriekšējos gados reģistrēto adrešu salīdzināšana un koriģēšana atbilstīgi “Adresācijas noteikumu” prasībām.
– Līdz 2007. gada 1. aprīlim Valsts adrešu reģistra datu bāzē ierakstīti: 26 rajoni, 77 pilsētas (tajā skaitā novadu pilsētas), 15 novadu, 512 pagastu (tajā skaitā arī novadu pagasti un pilsētu lauku teritorijas), 8208 ciemi, 12 716 ielu, 288 562 ēkas vai apbūvei paredzēti zemesgabali un 695 007 telpu grupas.
No VZD mājaslapas .
