Šogad izdotajā dažādu konfesiju kristiešu dzejas krājumā «Mana klade» ir publicēti arī baušķenieces Aletas Starodubcevas-Ozoliņas dzejoļi.
Šogad izdotajā dažādu konfesiju kristiešu dzejas krājumā “Mana klade” ir publicēti arī baušķenieces Aletas Starodubcevas-Ozoliņas dzejoļi.
Izdevumu sastādījusi laikraksta “Ogres Ziņas” žurnāliste Daiga Dātava. Viņa ir krājuma idejas autore. Projekts realizēts sadarbībā ar Latvijas Kristīgo radio, žurnālu “Tikšanās” un citiem atbalstītājiem.
Līdzīgi kā debesis vai jūra
“Pusotru gadu kristīgais žurnāls “Tikšanās” ik mēnesi speciālu atvērumu veltīja lasītāju iesūtītai dzejai. Tad radās doma, ka viss, kas “izkaisīts” pa mēnešiem, ir jāievieto vienā kladē. Krājuma uzdevums ir turpināt dzejoļu autoru un lasītāju dvēseļu tikšanos, tāpēc “Mana klade” pieder katram un visiem kopā – līdzīgi kā debesis vai jūra…” atzīst Daiga Dātava.
Grāmatiņā apkopots 31 autora dzejolis. Gandrīz visi, izņemot Andru Manfeldi un Kasparu Dimiteru, ir amatieri. Dažiem jau izdoti pirmie dzejoļu krājumi, bet vairākums rakstījuši sev – bez nodoma atziņas un poētiskās pārdomas ieraudzīt grāmatā. Viņi dzīvo Latvijas dažādos novados, strādā atšķirīgās profesijās, bet visus vieno ticība un paļāvība Dievam.
“Tagad ir viegli, jo es sekoju zvaigznei. Patiesībā jau Viņš, kurš dzīvo manā sirdī, ved mani līdzi savai zvaigznei, un apmaldīties vairs nav iespējams,” raksta Lielvārdes mākslas skolas direktors Edgars Mucenieks, viens no krājuma autoriem.
Atdusēties Jēzus rokās
Atziņas par Dievu, satiktajiem cilvēkiem un pārdomas pēc Svēto Rakstu lasīšanas Aleta Starodubceva-Ozoliņa pieraksta jau sen. Līdz pagājušajam gadam viņai pat nebija ienācis prātā dzejoļus sūtīt kādam izdevumam: “Es cītīgi lasu žurnālu “Tikšanās”. Pievērsu uzmanību dzejas atvērumam un pirmo reizi uzdrīkstējos dažus savus darbiņus piedāvāt žurnālam. Negaidot atskanēja Daigas Dātavas tālruņa zvans. Viņa informēja mani par nodomu izdot krājumu un aicināja iesaistīties. Sākumā izvairījos, jo trūka laika. Tikko biju ievēlēta par Bauskas pilsētas Domes bāriņtiesas priekšsēdētāju, man vajadzēja sevi pilnībā veltīt jaunas nozares apguvei. Tomēr Daiga bija neatlaidīga, viņai izdevās mani pierunāt. Krājumā “Mana klade” ir publicēti trīs dzejoļi, kā arī eseja par sāpīgu posmu manā dzīvē un atskārsmi, ka tikai Jēzus mūs spēj glābt. Vēstulē romiešiem apustulis Pāvils rakstīja, ka tiem, kuri mīl Dievu, visas lietas nāk par labu. Tam ticot, pārējais kļūst mazsvarīgs. Es vienkārši atdusos Jēzus rokās. Tikai Viņš zina, kas pašlaik ir visvairāk vajadzīgs mūsu garam, dvēselei un miesai.”
Paļāvība un klātbūtne
Dievs Aletas dzīvē ir klātesošs. Visas labvēlīgās pārmaiņas, kas notikušas pēc sāpīga lūzuma, tam ir pierādījums. “Man ir darbs, ko nevarētu veikt bez kristīgās pārliecības un iekšējās pieredzes. Tam nododos ar visu sirdi. Bulduru sociālās aprūpes koledžā esmu ieguvusi jaunu profesiju, turpinu studijas augstskolā “Attīstība”. Vecākie bērni ir izauguši un dāvājuši man divus mazbērnus. Gandrīz 13 gadu lūdzu Dievu, lai dod man kristīgu dzīvesbiedru. Šovasar apprecējos. Ar savu vīru iepazinos kristīgā sarīkojumā Rīgā. Ik svētdienu apmeklējam Ozolnieku Vasarsvētku draudzes dievkalpojumus, ko vada Jānis Tautvaitis. Viņa tēvs Vincents Tautvaitis daudzus gadus kalpoja Bauskas Vasarsvētku draudzē. Mūsu draudzes mācītājs ir arī Jelgavas cietuma kapelāns. Viņš dara patiešām svētīgu darbu,” teic Aleta.
Kopīgi meklējumi
Vairākus gadus Aleta vada lūgšanu grupu. Ik trešdienu viņas mājās pulcējas domubiedri, kuri pazemībā un paļāvībā aizlūdz par savu ģimeni un visiem cilvēkiem, kam ir nepieciešams stiprinājums un cerība. Baušķeniece Ņina Voitehoviča ir Aletas tuvākā draudzene. Pirms daudziem gadiem viņas bija kolēģes kādreizējās Sēklu inspekcijas laboratorijā, bet tagad Ņina ir bāriņtiesas priekšsēdētājas vietniece. Abas sievietes ir bijušas nešķiramas visos pārbaudījumos un grūtībās, kopā meklējušas ceļu pie Dieva, apguvušas sociālās zinības un tagad savu pieredzi izmanto, lai palīdzētu grūtdieņiem.
“Visu, ko Dievs mums ir atklājis, – arī zināšanas un prasmes –, nedrīkstam paturēt sevī, mums ir jādalās ar citiem,” spriež Ņina. Viņas rakstāmgalda atvilktnē atrodas sējumiņš “Mana klade”, kas bieži tiek pārlapots. Vienīgā iebilde Ņinai ir par to, ka Aletas dzejolis “Tu un Es” krājumā nav publicēts pilnībā. “Svarīgākā doma lasītājiem ir palikusi nepateikta,” spriež Ņina un citē draudzenes rindas: “Ne Es, Ne Tu,/Ne Tu, ne Es,/Bet tikai Jēzus Kristus vieno mūs,/Un Kristus dzīvība tad plūst.
