Man bija iespēja 2. novembrī Bārbelē uzrunāt rajona pašvaldību apvienības dalībniekus, aicinot aktīvāk strādāt ar jaunatni.
Man bija iespēja 2. novembrī Bārbelē uzrunāt rajona pašvaldību apvienības dalībniekus, aicinot aktīvāk strādāt ar jaunatni. Mēs varam ļoti daudz palīdzēt pašvaldībām, bet nepieciešama interese par jauniešu problēmām, finansiālais un morālais atbalsts.
Bija ieradusies Bērnu un ģimenes lietu ministrijas (BĢLM) pārstāve Nataļja Rogaļeva. Viņa skaidroja, cik svarīgi ir, lai katras vietvaras sastāvā viens no darbiniekiem būtu jaunatnes lietu koordinators, tas nav tikai izklaides pasākumu rīkotājs, kā daži uzskata.
Valsts jaunatnes politika ir orientēta tieši uz pašvaldībām. Finansējumu saņems tās vietvaras, kurās šie koordinatori būs. Šajā gadā jauniešu lietu risināšanai pašvaldībās no valsts budžeta atvēlēti 250 tūkstoši latu. Nākamgad būs vēl vairāk. BĢLM finansējums nav vienīgais, kas pieejams jauniešu aktivitātēm, skaidro Nataļja Rogaļeva.
Lielākā daļa 2. novembrī sastapto pašvaldību vadītāju ministrijas pārstāvei atbildēja, ka jauniešu lietu speciālisti pagastos esot. Tas mani pārsteidz, jo neesmu šādus lietpratējus saticis.
Par pieredzi Jelgavas rajonā 2. novembrī Bārbelē stāstīja Zemgales Nevalstisko organizāciju atbalsta centra pārstāve Ilze Garda. Viņa pieminēja Jaunsvirlaukas pagasta piemēru, kur izveidotajā jauniešu iniciatīvas centrā, sekmīgi piesaistot projektu finansējumu dažādām aktivitātēm, strādā mūsu rajonā labi pazīstamā speciāliste Inese Cinovska, agrākā Īslīces jauniešu dienas centra vadītāja. Nav tālu, var aizbraukt un pamācīties.
Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis aicināja mani piedāvāt konkrētus ieteikumus, kas īsti būtu darāms. Manas norādes “no augšas” ne vienmēr var atbilst vietējām vajadzībām. Vienīgi Skaistkalnes un Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētāji izrādīja interesi par jauniešu problēmu risināšanu pašvaldībā.
Pēc tikšanās ar vietvaru vadītājiem man radās priekšstats, ka jaunatnes dzīve pagastos nav apzināta, ir atstāta novārtā un pašplūsmē. Tagad par svarīgāku uzskata reģionālo reformu, bet tā taču skar ne tikai vietvaras amatos strādājošos, bet arī iedzīvotājus, kuru vidū ir ne mazums jauniešu.
Jaunatnes lietu koordinators ir saikne starp valsti, pašvaldību un iedzīvotājiem. No bērniem, skolēniem izaug jaunieši, kuri beidz mācības un sāk strādāt. Ja dzīvesvietā darba vietu nav, iespējas tiek meklētas citur, pēdējos gados arī ārpus Latvijas, citās Eiropas valstīs. To nevar neņemt vērā, tāpēc pašvaldībām attīstība jāparedz, orientējoties uz vietējo jauniešu vajadzībām, lai viņi būtu ieinteresēti palikt vietējā vidē, atgrieztos dzimtajā vietā pēc studijām, veidotu savu uzņēmējdarbību vai arī aizbrauktu uz neatgriešanos. Ir jāapsver, ko gribam.
