Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Tiesībsargs aicinās noteikt agrāko pieļaujamo mācību stundu sākuma laiku

Tiesībsargs plāno aicināt Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju noteikt agrāko pieļaujamo mācību stundu sākuma laiku, aģentūru LETA informēja Tiesībsarga birojā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus tiek veikta izpēte par izglītības iestāžu mācību darba laika organizēšanu. Tiesībsargs arī aicina pašvaldības bērnu interesēs pilnveidot skolēnu pārvadājumu pakalpojumus, uzsverot, ka īpaši nepieļaujama ir dzīvošana internātos kā alternatīvs risinājums.

Jūnijā Tiesībsarga birojs aptaujājis 3684 vecākus par mācību sākuma laiku skolās un skolēnu nokļūšanu uz skolai. “Lai gan tie rāda, ka vecāki pārsvarā ir apmierināti gan ar bērna miega ilgumu, gan stundu sākuma laiku, tas automātiski nenozīmē, kā tā ir visur un nekas nav jāmaina,” uzsver biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

Aptaujas rezultāti liecina, ka vecāki kopumā atzinīgi vērtē bērna miega ilgumu – tas par apmierinošu atzīts 67% gadījumu. Vēl lielāka apmierinātība, proti, 75% gadījumu, ir saistībā ar bērna mācību stundu sākuma laiku.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tai pat laikā teju ceturtā daļa jeb 22% vecāku nav apmierināti ar bērna mācību stundu sākuma laiku, īpaši par tā dēvēto 0.stundu. Tiesībsargs Juris Jansons norāda, ka īpaši akūti tas iezīmējas Rīgā, Aizkrauklē, Salaspilī un Saldus novadā, kur 25% vecāku norādījuši, ka viņu bērniem parasti skola sākas laika posmā no plkst.7 līdz plkst.7.29.

Kopumā no visiem aptaujātajiem 48% aptaujāto norādījuši, ka stundas sākas laikā no plkst.8 līdz plkst.8.29, bet 46% gadījumu – laikā no plkst.8.30 līdz plkst.8.59.

Jautāti, kādā laikā bērns ceļas uz skolu, visbiežāk jeb 35% vecāku atzīmēja tādus celšanās laikus kā no plkst.7. līdz plkst.7.29, bet 34% atzīmēja, ka no plkst.6.30 līdz plkst.6.59. Gandrīz puse aptaujāto jeb 49% atzinuši, ka celšanās no rītiem ir ietekmējusi bērna mācību procesu, bet 60% gadījumu norādīts, ka tā ir ietekmējusi bērna pašsajūtu.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Tāpat tiesībsargs akcentē, ka daži vecāki norādījuši nesamērīgi agru celšanos, proti, laikā no plkst.4.30 līdz plkst.5. Lai gan aptauja nesniedz skaidru atbildi par šāda celšanās laika iemesliem, Jansons uzsver, ka to nepieciešams izpētīt padziļināti.

“Mēs sazināsimies ar to pašvaldību izglītības pārvaldēm, kurās ir norādīts nesamērīgi agrs stundu sākuma laiks, un aicināsim to pārskatīt. Savukārt Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju aicināsim noteikt agrāko pieļaujamo mācību stundu sākuma laiku,” norāda Grāvere.

Birojā uzsver, ka vecāki, kuri nav apmierināti ar mācību stundu sākuma laiku, norāda uz sekām – bērns ir miegains, nespēj koncentrēties, ir īgns, stundām jāpielāgojas visai ģimenei, no rīta netiek ēstas brokastis, kā arī pasliktinās sekmes.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus pozitīvi tiesībsargs novērtē to, ka gandrīz puse jeb 45% vecāki atzīmējuši – laiks, ko bērns pavada ceļā uz skolu, ir salīdzinoši mazs, proti, līdz 15 minūtēm.

Līdztekus aptaujā secināts, ka visbiežāk jeb 38% gadījumu vecāki saviem bērniem izvēlas skolu, kura ir tuvāk mājām, taču 35% gadījumu – pēc noteiktiem izglītības kritērijiem. Birojā atzīmē, ka vidusskolēnu vecāki ievērojami vairāk jeb 66% gadījumu skolu izvēlas pēc noteiktiem izglītības kritērijiem.

Savukārt, raksturojot skolas attālumu no mājām, 29% norādījuši, ka bērna skola atrodas mazāk nekā divu kilometru attālumā no dzīvesvietas vai arī gluži pretēji – 27% aptaujāto norādījuši, ka tā ir vairāk nekā desmit kilometru attālumā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Līdztekus aptauja rāda, ka 40% gadījumu bērnu uz skolu kāds aizved ar automašīnu. No tiem mazliet vairāk par trešdaļu uzsver, ka tas rada apgrūtinājumu plānot laiku citu pienākumu veikšanai.

No aptaujātajiem 45% norādījuši, ka bērns ceļā uz skolu pavada līdz 15 minūtēm.

Lūgti komentēt, cik tālu no mājām atrodas sabiedriskā transporta pietura, 88% atzīmējuši, ka pietura no bērna dzīvesvietas atrodas līdz 15 minūšu gājienā, bet sabiedriskajā transportā līdz skolai jābrauc līdz 15 minūtēm (33%) vai līdz 30 minūtēm (33%).

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Vienlaikus 70% vecāku norāda, ka, atbraucot uz skolu ar sabiedrisko transportu, bērnam ir jāgaida stundu sākums. Turpretī labāku ainu iezīmē to bērnu vecāki, kuru bērni brauc uz skolu ar pašvaldības transportu – 65% atzinuši, ka skolas autobusa kursēšanas laiki ir saskaņoti ar bērna mācību stundu sākuma laiku, līdz ar to bērns skolā ir laikus.

Tomēr aptaujā iezīmējas arī kopējas problēmas ar pašvaldības sabiedriskā transporta nodrošinājumu – tuvumā nav pieturu, šāds transporta veids nav pieejams, maršruti ir nepārdomāti, tiek pavadīts pārāk ilgs laiks ceļā, nav drošas vides, ir sastrēgumi un tamlīdzīgi, atzīmē Tiesībsarga birojā.

Ilustratīvs foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

  1. Tas kantoris reizēm izceļas ar matu skaldīšanu, populismu, darbības imitāciju. Kāpēc? Bērnudārznieku atved 7.01. un nekas, vecākam jābrauc uz darbu un tur jābūt jau 7.30, lai atvērtu 8.00 to pašu maximu vai citu bodi. Kantoru un biroju darbus šoreiz neapskatām. Stundas sākas periodā no 8.00- 9.00. pārsvarā visā Latvijā. Pierīga brauc uz darbu galvaspilsētā un vecāki reizē ar bērnu atstāj mājas- bērns uz skolu, vecāks uz darbu. Kurš varonis uzticēs dzīvokļa aizslēgšanu bērnam? Pietiek jau ar pēcpusdienu un 3x gadā pazaudētām atslēgām jaunākā skolas vecuma bērniem! Pulkstenī var blenzt, bet jāredz arī to, kas stāv aiz tā.

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.