Kas notiek kaimiņos?

Cels godā vēsturiskās ērģeles

Augustā un septembrī Jelgavas novadā norisināsies festivāls «Zemgales ērģeles 2024», kurā cels godā vēsturiskās ērģeles, informē kultūras notikuma mākslinieciskais vadītājs Dāvis Beitlers.

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

«Zemgales ērģeles 2024» turpinās 2011. – 2017. gadā izskanējušo Zemgales ērģeļmūzikas festivālu Jelgavas apkaimē. Šogad festivāla notikumi gaidāmi trīs novada dievnamos – Kalnciema jeb Kalnciema-Klīves, Zaļenieku Zaļās draudzes un Sesavas baznīcā. «Visi trīs sakrālās kultūras tempļi var lepoties ar ērģelēm, kuras ir ne tikai vēsturiski, bet arī mākslinieciski ievērojamas Latvijas mērogā. Tās pārstāv dažādus meistarus, laikmetus un stilus, taču visas būvētas koncertiskā garā un rādās piemērotas plašam un daudzveidīgam repertuāram,» skaidro D. Beitlers.

Pasākumu ciklu ievadīs populārzinātniska konference «Latvijas vēsturiskās ērģeles un to būvētāji» Kalnciema dievnamā 24. augustā. Kalnciema dievnama ērģelēm šogad ir 90. gadskārta. Konference adresēta visiem Latvijas seno ērģeļu interesentiem un piedāvās gan lietpratēju stāstījumus, gan arī iespēju sarunāties par mūsu ērģeļmākslas mantojumu. Par Latvijas ērģeļu un ērģeļmeistaru likteņiem referēs ērģeļu eksperts Jērans Grāns no Zviedrijas, kā arī vairāki speciālisti no Latvijas – ērģeļbūvētājs Jānis Kalniņš, ērģeļu restauratori Mikus Dzenītis un Alvis Melbārdis, ērģelnieki Ai-vars Kalējs, Jānis Karpovičs un Ivars Lūsis. Pēc priekšlasījumiem notiks stundu gara saruna par vēsturisko ērģeļu izpētes un saglabāšanas problēmām mūsdienu Latvijā.

Kalnciema dievnamā Valgundes pagastā 24. augustā plkst. 19 skanēs ērģeļmūzikas koncerts «Tīrā ērģeļmūzika. Atkalredzēšanās prieks». 14. septembrī plkst.19 Zaļās draudzes dievnamā Zaļeniekos – koncerts «Baroks un latvieši». 28. septembrī plkst.19 Sesavas dievnamā Elejas pagastā – ērģeļmūzikas un vokālās kamermūzikas koncerts «Skaņu plīvura apvītie». Katrā koncertā gaidāms stāstījums par konkrēto instrumentu, un ērģeles būs iespēja iepazīt tuvplānā.

Festivālu rīko Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu, Kalnciema muzeju un dievnamu draudzēm. Ieeja festivāla pasākumos – bez maksas. ◆

Darbu sāk jauna mācību iestāde Gaujienā

Darbu sākusi Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošā un mākslu pamatskola un par jaunās izglītības iestādes direktori kļuvusi Līga Prazņicāne.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Šī gada februārī Smiltenes novada pašvaldība lēma reorganizēt trīs skolas Gaujienā, izveidojot vienu izglītības iestādi. Vai Gaujienas trīs skolu reorganizācija viņas ieskatā bija pareizs lēmums? L. Prazņicāne atbild – jābūt reāliem. «Bērnu skaits arvien turpina samazināties, tādēļ pārmaiņas bija neizbēgamas. Vai šis formāts ir pareizākais, varēsim diskutēt pēc kāda laika. Visas trīs izglītības iestādes jau iepriekš atradās vienā ēkā, tagad būs viena iestāde ar vienu vadību. Katrs jauns sākums liek satraukties un varbūt pat apšaubīt pārmaiņu nepieciešamību. Saprotu katra vecāka bažas, jo arī pati esmu mamma – negribas nekādas pārmaiņas un reformas, bet es ticu, ka viss būs labi. Jāiet, jādara un jāmēģina,» teic L. Prazņicāne. «Tiesa, bez problēmām neiztikt. Arī es visu nezinu un arī es visu nevaru atrisināt. Piemēram, skolai vajag psihologu, bet nespējam speciālistu piesaistīt. Tā ir problēma visā valstī,» teic L. Prazņicāne.

Līdz ar reformu mainās gan skolēnu, gan darbinieku skaits. Jaunajā skolā nevarēs turpināt mācīties visi Gaujienas pamatskolas audzēkņi, jo speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem vairs neīstenos. L. Prazņicāne neslēpj, ka no darba atbrīvoti teju visi Gaujienas pamatskolas pedagogi. ◆

Pārceļas uz citām telpām

Gulbenes mākslas skola pārceļas uz renovēto ēku, kur savulaik atradās Bērzu sākumskola.

Laikraksts «Dzirkstele»

«Te ir ļoti gaišas telpas – beidzot ir gaiss, ko ieelpot! Mums audzēkņu netrūkst – nevaram sūdzēties. Bērniem ir jāmācās atraktīvā, mobilā, pārveidojamā vidē,«» saka Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.

Viņa piebilst, ka projekts, kas realizācijas gaitā ir piedzīvojis drāmas, beidzies tomēr labi un tas ir pats galvenais. Mākslas skola gan jaunās telpas dalīs ar Mūzikas skolu, kurai šajā ēkā atradīsies klases pūšamo instrumentu audzēkņiem, sitamo instrumentu nodarbībām, kā arī skolas orķestrim.

S. Dikmane pauž: «Mums ir jāpāriet uz jaunu mācību programmu – mediju pamati. Mērķis: attīstīt audzēkņos interesi par dažādiem audiovizuālajiem medijiem, praktiski apgūt digitālās tehnikas un programmas, lai iegūtu pieredzi izmantot vizuālās komunikācijas līdzekļus savā radošajā darbībā. Mēs pēc savas iniciatīvas jau sen to visu mācām, bet tagad tas ir kļuvis obligāts pasākums.» ◆

Iepērk lēti, pārdod dārgi

Pašlaik viena no aktuālākajām tēmām ir sēņošana. Sociālajos tīklos ieraugot naskāko sēņotāju pilnos grozus ar skaistām baravikām un apšu bekām, rodas jautājums – kur atrodamas daudzās meža delikateses?

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Šovasar Valkas puses mežos ir bagātīga gaileņu raža, bet baravikas un apšu bekas tikai tagad tā pa īstam sāk parādīties.

Bagātīgā gaileņu raža ietekmē tos sēņotājus, kuri salasītās sēnes nodod uzpircējiem. Šonedēļ uzpircēji par vienu kilogramu gaileņu maksā vien 1,50 eiro kilogramā.

Taču pārsimts metrus tālāk aiz Latvijas – Igaunijas robežas lielveikala «Selver» plauktos pircējiem pārdod 300 gramu iepakojumu ar diezgan neizskatīgām gailenēm par ļoti augstu cenu. Igauņu lielveikalā 300 grami gaileņu maksā 5,75 eiro, tātad kilograma cena ir 19,30 eiro.

Gaileņu lasītāji atzina, ka iepirkšanas cena esot smieklīga, bet tā esot katru gadu – ja mežos gaileņu daudz, cena krītas. Lai čaklākie mežā gājēji pielasītu 20 litru spaini, tam jāvelta vismaz trīs stundas.

Sēņotāja Astra Kalve novērojusi, ka Valkas pusē meži ir izcirsti. Līdz ar to ir zudušas vairākas iecienītas sēņošanas vietas, bet, ja labi pacenšas, varot atrast arī jaunas sēņu augšanas vietas. Valcēniete ir viena no tām, kas pie Kokšu ezeriem ir sastapusies aci pret aci ar vairākiem maziem lācēniem. Ir manītas arī lūša pēdas.

«Meža dzīvnieki vairās no cilvēkiem, ja vien nav ievainoti vai sastaptā nav māte ar mazuļiem,» mierina A. Kalve. ◆

Muižnieku dzimtas pēctece ierodas Koknesē

Ikdienā gadās negaidīti pārsteigumi, ko varam izmantot turpmākajā darba procesā, stāsta Aizkraukles novada Tūrisma nodaļas vadītāja Anita Šmite. Viens no tādiem bija Kokneses muižas īpašnieku fon Lēvenšternu pēcteces Simonas fon Lēvenšternas un viņas vīra ciemošanās Kokneses tūrisma informācijas centrā.

Laikraksts «Staburags»

Viņi apceļo Baltijas valstis un iegriezās Koknesē. «Ļoti patīkami bija saņemt atzinīgus vārdus no viņiem par to, ka mums pēdējo gadu laikā vērojama liela izaugsme, ir paveikti daudzi labi darbi, lai saglabātu vēsturi, ka joprojām izskan Lēvenšternu vārds. Mums ir digitālie stendi, sadarbībā ar biedrību «Pērses krasts» tapis Kokneses Jaunās pils 3D modelis,» teic Anita Šmite.

Kokneses muiža fon Lēven-šternu īpašumā bija no 1780. līdz 1920. gadam.

Tūrisma informācijas centrā darbiniecēm ar fon Lēvenšternu dzimtas pēcteci norisinājās saruna par ģimenes vēsturi. Pirms pāris gadiem centrā apkopota informācija par fon Lēvenšterniem. Tikšanās laikā bija iespēja precizēt datus, iegūt jaunas ziņas un apskatīt fotogrāfijas. Simona fon Lēvenšterna apmeklēja senču atdusas vietas Kokneses Baznīcas kapos. ◆

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».

Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.