Viens no svarīgākajiem janvāra notikumiem Latvijas Romas katoļu baznīcās ir lūgšana par vienotību, kas sāksies 18. janvārī, informē priesteris Edgars Cakuls.
Viens no svarīgākajiem janvāra notikumiem Latvijas Romas katoļu baznīcās ir lūgšana par vienotību, kas sāksies 18. janvārī, informē priesteris Edgars Cakuls.
Šādas lūgšanas notiek ik gadu, apliecinot ticīgo vēlmi mazināt baznīcas šķelšanās procesus, aicinot būt iecietīgiem pret dažādām konfesijām un respektēt katra cilvēka individualitāti.
Svētdien, 6. janvārī, kristieši svinēs Zvaigznes jeb Triju ķēniņu dienu, ko dēvē arī par Atspīdēšanu un Epifāniju. Tiek pieminēts Bībeles stāsts par trim Austrumu gudrajiem, kas jaundzimušajam Jēzum atnesa simboliskas dāvanas – zeltu, vīraku un mirres. Zelts ir saistīts ar ķēniņa varu, vīraks, ko kūpina tempļos, simbolizē priesterību, bet īpašs zāļu maisījums jeb mirres Austrumu zemēs tika izmantotas mirušo svētīšanai. Tās ir zīmes, kas norāda uz Jēzus uzdevumu šajā pasaulē un nāvi pie krusta.
Arī trīs Austrumu gudrie ir simboliskas figūras, kas aicina būt apņēmīgiem un droši doties pretī nezināmajam. Bībeles stāsts vēsta, ka Austrumu ķēniņi – Kaspars, Baltazars un Melhiors – saskatījuši debesīs neredzētu zvaigzni, atstāja visus darbus un sekoja spīdeklim, kas tiem norādīja ceļu uz Betlēmi.
Zvaigznes diena ir Ziemassvētku laika noslēgums, kas ilga 12 dienu. Ar šo dienu ir saistīti arī dažādi tautas ticējumi un laika pareģojumi. Īpaša uzmanība tiek veltīta aizsardzībai pret ļauniem gariem, tāpēc uz namu durvīm un logu slēģiem tiek zīmēti parastie un lietuvēna krusti.
Gada pirmajā mēnesī baznīca svin arī vairākas svēto atceres dienas. Janvārī tiek godināts Svētais Antonijs, kas ir klostera dzīves aicinājuma pamatlicējs. Šomēnes ir arī apustuļa Pāvila un teologa Akvīnas Toma piemiņas diena.
