KRISTĪNE NAUMOVA, vecākā kasiere: – Pagājusī nedēļa iezīmējās ar gadumiju. Veiksmīgi sagadījās, ka 31. decembris un 1. janvāris bija brīvdienas.
KRISTĪNE NAUMOVA, vecākā kasiere:
– Pagājusī nedēļa iezīmējās ar gadumiju. Veiksmīgi sagadījās, ka 31. decembris un 1. janvāris bija brīvdienas. Kopš strādāju lielveikalā, pirmo reizi mans darba grafiks bija tāds. Tad nu sagatavoju ēdienus atbilstīgi tradīcijām – vārīju zirņus, sautēju kāpostus, gatavoju rasolu. Vecgada vakarā kopā ar draugiem devāmies uz Rātslaukumu, kur varēja papikoties, izšaut šampanieti un vērot svētku salūtu. Pirms tam biju aizgājusi uz veikalu, ar meitenēm, kas tikko bija beigušas darbu, iedzērām šampanieti un cita citai novēlējām veiksmi.
Gadumiju svinēju līdz septiņiem rītā. 1. janvārī pamodos tā vēlāk un, protams, neiztiku bez “Likteņa ironijas”. Filmas sižets jau zināms no galvas, tekstus par dzeršanu un negaršīgo rasolu varu norunāt. Tomēr kā jauka gadumijas tradīcija šī filma ar interesi tiek skatīta arī mūsu ģimenē. Esmu dzirdējusi, ka uzņemts turpinājums šim stāstam. Es pat īsti nezinu, vai vēlētos to redzēt. Pārāk spilgtas ir pirmās daļas radītās emocijas.
Veikali pirmssvētku dienās bija pamatīgi iztukšoti, taču jau 2. janvārī atkal sāka ierasties pircēji. Nācās atgriezties ierastā darba ritmā, protams, tagad tas ir nedaudz rāmāks nekā decembrī.
Gada pirmajās dienās nopietni pievērsos studijām. Mācos Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Bauskas filiālē, apgūstu komercdarba organizāciju. Steidzu rakstīt kursa darbu, kas jānodod līdz 10. janvārim. Sestdien biju aizgājusi uz konsultācijām, uzzināju, kur ko pielabot. Tagad atliek atrast laiku un enerģiju, lai darbu pabeigtu, kā nākas. Apstākļi mācībām man ir radīti, tikai pēdējās dienās laiks kļuvis tāds vilinošs. Tā vien gribas doties uz pilskalnu baudīt ziemas priekus. Kas zina, cik ilgi sniegs un sals noturēsies. Man ļoti patīk tāds laiks kā tagad, kad nedaudz piesalst un ir sniedziņš. Dubļi un tumsa mani nomāc.
Pagājušajā nedēļā bija brīvlaiks ne tikai skolēniem. Mana meitiņa Late Luize dienas vadīja pie māsas, tādējādi man pašai arī bija tāds kā skolas brīvlaiks. Nu atkal viss pamazām iegriežas ierastā ritmā.
