Lietu sākums un beigas, to mērogi ir tik dažādi. Ir un būs tādi, kuru uzmanību Dakaras rallijs nesaista. Bauskas un tuvējās apkārtnes slēpošanas cienītājus, piemēram, apbēdina klusums Dirdu kalnā.
Lietu sākums un beigas, to mērogi ir tik dažādi. Ir un būs tādi, kuru uzmanību Dakaras rallijs nesaista. Bauskas un tuvējās apkārtnes slēpošanas cienītājus, piemēram, apbēdina klusums Dirdu kalnā. Atceros, ka pirms trases atklāšanas rakstīju, ka šī ir mūspuses uzņēmēju dāvana iedzīvotājiem. Tas bija 2004. gada ziemā. Diemžēl aktīvas atpūtas cienītājiem tagad būs jāmēro daudz tālāks ceļš, lai baudītu ziemas priekus.
Protams, uzņēmējiem ir savi aprēķini, un izrādās – trases uzturēšanai, sagatavošanai nepieciešamas prāvākas summas, nekā tas bija sākotnēji iecerēts. Šīs oficiālās motivācijas zemtekstā esmu uzklausījusi partneru cits citam skaļi neizteiktu neapmierinātību. Viens ir ieguldījis vairāk, otrs mazāk, trešais kaut ko nopelnījis, ceturtajam bijuši tikai izdevumi un zaudējumi. Zemgalei, manai dzimtajai pusei, tik pazīstamas atrunas. Tā mēs netiksim pie sava baseina, pie savas laikmetīgas slidotavas. Skaitīsimies bagāti, bet tikai katrs par sevi. Vai tiešām Bauskā neatradīsies viens vai pāris cīnītāju, kas, vienu vezumu iekustinājuši, tomēr spētu to vilkt ilgāku laiku ne tikai sev, bet arī sabiedrībai par labu? Pašvaldības no Dirdu trases arī palikušas nomaļus, kaut gan projektu iespējas ļautu piesaistīt līdzekļus.
