Nozīmīgs kultūras notikums ir monogrāfijas «Rīgas dievnami» izdošana, informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
Nozīmīgs kultūras notikums ir monogrāfijas “Rīgas dievnami” izdošana, informē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).
Projektu ir īstenojuši arhitektūras un mākslas zinātnieki, VKPAI vadošie speciālisti, fotogrāfi. Tika saņemts Valsts kultūrkapitāla fonda, VKPAI, Rīgas Domes un “Rietumu bankas” atbalsts.
Lai gan grāmatu par Rīgas arhitektūru ir daudz, visu dievnamu vēsture līdz šim nav tikusi pētīta. Izdevumi par atsevišķām baznīcām neatspoguļoja baznīcu arhitektūras un mākslas īpašo lomu pilsētas vēsturiskā mantojuma kontekstā. Jaunajā izdevumā ir aplūkotas visu konfesiju Rīgas baznīcas, to būvvēsture, attīstības tendences. Valsts aizsargājamo arhitektūras un mākslas piemi nekļu sarakstā pašlaik ir iekļauts vairāk nekā 30 galvaspilsētas dievnamu un daži simti sakrālās mākslas objektu, kas glabājas baznīcās. Pētījums “Rīgas dievnami” ir veltīts 56 baznīcām, klosteru ēkām un ansambļiem. To vidū ir arī bojā gājušas celtnes un nerealizēti dievnamu projekti. Rīgas baznīcas un to interjerus var aplūkot pievienotajās ilustrācijās, kuru skaits pārsniedz tūkstoti.
Par to, ka Rīgas un Latvijas dievnami atrodas arī citu valstu pētnieku uzmanības lokā, liecina epizode 2007. gada nogalē. Kāds Izraēlā pazīstams vairāku universitāšu pasniedzējs un arhitekts ieradās mūsu valstī pētīt esošās un bojā gājušās sinagogu ēkas. Pēc Rīgas Ebreju biedrības ieteikuma viņš ieradās arī Bauskā, lai tiktos ar vēsturnieku Aigaru Urtānu, kurš viņam sniedza izsmeļošas ziņas par mūsu pilsētas kādreizējiem jūdu dievnamiem. Interneta resursos tādus faktus līdz šim nevarēja atrast.
Monogrāfija “Rīgas dievnami” ir apgādu ” Zinātne” un “Mantojums” kopdarbs. Jaunā izdevuma prezentācija notika pagājušā gada beigās. Kritiķi tam ir veltījuši labvēlīgas atsauksmes. Interesanti, ka šo grāmatu bija paredzēts ve ltīt Rīgas 800 gadu jubilejai, ko pilsēta svinēja 2001. gadā, taču materiālu neparedzēti plašā apjoma dēļ to nevarēja paveikt. Grāmatas autori uzskata, ka Rīgai pieder ārkārtīgi nozīmīgas sakrā lās kultūras liecības. Kopš 1997. gada Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet arhitektūra un māksla ir šī mantojuma vērtīgākā daļa.
