Jau ilgu laiku policistam MĀRIM KĻAVIŅAM no Vecsaules pagasta Ozolaines janvāris ir īpašs mēnesis, kad pirms 17 gadiem notikušais atmiņās atgriežas ar jaunu sparu.
Jau ilgu laiku policistam MĀRIM KĻAVIŅAM no Vecsaules pagasta Ozolaines janvāris ir īpašs mēnesis, kad pirms 17 gadiem notikušais atmiņās atgriežas ar jaunu sparu. Māris bija viens no Bauskas miličiem, kas 1991. gada 20. janvārī aizsargāja Iekšlietu ministrijas ēku Rīgā. Janvāris Mārim lielā mērā ir pakārtots tā laika atceres pasākumiem. Policists teic, ka atmiņas atgriežas jebkurā brīdī.
– Pirmdien no rīta beidzu dežūru. Diena un nakts bija diezgan mierīgas. Strādāju Valsts policijas struktūrvienībā – apvienības “Apsardze” Rīgas teritoriālajā nodaļā Bauskā. Aprīlī būs divdesmit gadu, kopš strādāju policijā, pie slodzes jau esmu pieradis. Divas stundas pagulēju un braucu uz Rīgu, sievasbrāļa puiku izrakstīja no slimnīcas, vedu viņu mājās.
Otrdien un trešdien pārsvarā baudīju mājas dzīvi – darbojos dzīvoklī un remontēju mašīnu. Presē un televīzijā sekoju informācijai par barikāžu laika notikumiem. Iznāca palasīt gan patīkamas, gan ne tik tīkamas ziņas, jo ne vienmēr notikumu attēlojums ir precīzs.
Ceturtdien atkal darbā bija dežūra. Diena bija diezgan mierīga, un dežūra beidzās nedaudz agrāk – astoņos vakarā.
Piektdien un sestdien vairāk dzīvoju pa mājām. Izsaukumi uz darbu brīvajā laikā ir ļoti reti, ja nu vienīgi gadās ļoti nopietna trauksme. Sestdien gatavojos nākamās dienas lielajiem notikumiem.
Saistībā ar barikāžu atmiņas dienas svinībām svētdiena man bija ļoti aizņemta. Kopā ar astoņiem bijušajiem Bauskas miličiem jau pulksten 9.30 ieradāmies Doma baznīcā Rīgā, kur notika aizlūgums. Bijām pieņemšanā pie valsts amatpersonām – vispirms pie Valsts prezidenta Valda Zatlera, tad devāmies uz Iekšlietu ministriju un Rīgas Domi.
Nolikām ziedus Bastejkalnā pie Brīvības akmeņiem, arī pie Brīvības pieminekļa, Meža kapos pieminējām aizgājušos. Vakarā notika atceres pasākums, kurā varēja nedaudz atpūsties.
