Basketbola jaunais talants Kaspars Jakubonis cīnās par vietu elitē.
Basketbola jaunais talants Kaspars Jakubonis cīnās par vietu elitē
Bauskas rajona jaunais basketbolists Kaspars Jakubonis otro gadu dzīvo un trenējas Valmierā, viņš ir Latvijas U-18 izlases dalībnieks.
Puisis saka paldies Bauskas rajona Bērnu un jaunatnes sporta skolas (BJSS) trenerim Zintim Alksnim, kurš daudz darījis, lai audzēknis atklātu basketbola dažādas nianses.
Sāk ar saplīsušu bumbu
Kaspars gan bilst, ka pats sākums ir bijis lauku sētā Īslīces pagasta Ādžūnos, kur neapnikdams mētājis vecu bumbu. Krusttēvs viņam uzdāvinājis basketbola grozu, un pie tā pavadīts ļoti daudz laika, ko vienmēr bijis jāprot sadalīt. Kopš pirmās klases īslīcietis mācījies Bauskas 1. vidusskolā, kur viņš pabeidzis astoņas klases un trenējies BJSS basketbola nodaļā, kopā ar līdzaudžiem veiksmīgi piedalījies “Hansabankas” jaunatnes līgas basketbola čempionātā. Kaspars izcēlies ar rezultatīvu spēli un tā ticis pamanīts. Tādēļ arī saņēmis piedāvājumu pārcelties uz Valmieru, kur viņa tagadējais treneris ir Ojārs Melderis. Par šo izšķiršanos jaunietis saka: “Labāk nožēlot izdarīto nekā nodomāto un neizpildīto.”
Ar labu noskaņojumu
Jaunais gads K. Jakubonim sācies ar Baltijas kausa izcīņas sacensībām Tallinā, kur līdz 18 gadu vecu Latvijas basketbolistu izlase tikās ar vairāku valstu līdzaudžiem un bija labākā. Par vietu jaunatnes basketbola elitē nevar justies drošs, atzīst Kaspars, jo groza bumba pašlaik ir ļoti populāra un konkurence arī milzīga.
To pašu saka arī sportista tēvs Gvido, kurš ir dēla pirmais līdzjutējs un atbalstītājs, gan vērojot sacensības, gan, tāpat kā ģimene, gādājot, lai Kaspars justos labi. Viņš savukārt bilst, ka, uzejot laukumā, ļoti svarīgs ir labs garastāvoklis. Neveiksmes un psiholoģiski sarežģījumi viņa spēli allaž ietekmējot negatīvi. Tādēļ puisis labprāt brauc uz mājām, lai sastaptos ar tuviniekiem un draudzeni, kuru pozitīvā un gādīgā attieksme palīdz izturēt sportisko ikdienu, kas ir gana smaga.
Uzmanīgs un vērīgs
Mācības Kasparam aizrit Valmieras Valsts ģimnāzijas 10. klasē, un otrajā semestrī vidējā atzīme bija 7,1. Vidusskolnieks atzīst, ka viņš stundās ir uzmanīgs un vērīgs, lai zināšanās nerastos robi: “Jāmācās, jo to, kas ir galvā, neviens nekad nevar atņemt. Vienmēr esmu labi sapraties ar skolotājiem.”
Sapratne vajadzīga arī laukumā, kur Kaspars ir uzbrucējs. “Esmu ceturtais mazākais komandā, un man jābūt universālam spēlētājam,” tā basketbolists. K. Jakuboņa augums ir 191 centimetrs. Klusībā viņš domā – ja vien būtu veiksmīga apstākļu sakritība, varētu mēģināt doties mācīties un sportot uz basketbola zemi – Amerikas Savienotajām Valstīm. Pašlaik viņš maksimāli cenšas izmantot tās iespējas, ko paver Valmiera, šīs pilsētas olimpiskais centrs, treneri.
***
Eksperta vērtējums
Zintis Alksnis, sporta nama “Mēmele” direktors, Bauskas rajona BJSS treneris: “Esmu sastapis talantīgākus audzēkņus, taču ar talantu vien ir par maz. Lai sportā izsistos, ir vajadzīgs stiprs raksturs. Kasparam tāds piemīt. Basketbolā jāprot ar galvu strādāt, un mans bijušais audzēknis to vienmēr ir sapratis. Grūtākais periods viņam vēl priekšā, kad vajadzēs izvēlēties, kas būs galvenais, – basketbols, studijas, darbs.
