Jubilejas šonedēļ ir Pēterim Lungevičam un Vijai Kalējai.
Jubilejas šonedēļ ir Pēterim Lungevičam un Vijai Kalējai
Ilglaicīga dzīvošana vienā vietā ir raksturīga abiem jubilāriem. PĒTERIS LUNGEVIČS ir strādājis Vecumniekos par sporta skolotāju jau 36 gadus. Savulaik vecie kolēģi esot teikuši: “Vecumnieki iesūc!” Neticējis. Tagad piekrīt.
Savukārt VIJA KALĒJA visu mūžu dzīvojusi Bauskā: “Esmu baušķeniece paaudzēs. Bauskā dzīvoja visi vecvecāki un arī tālākas paaudzes.”
“Lepojos ar tiem, ko esmu izaudzinājis”
Jauno censoņu sporta skolotājam Vecumnieku vidusskolā Pēterim Lungevičam šodien, 25. janvārī, aprit 60 gadu. Dzimtā puse ir Madonas rajona Kalsnavas pagasts. Vecāki strādājuši laukos – paēduši bija, bet ar pārējo rocību bijis švakāk. Pēteris kirzas zābakos staigājis līdz 8. klasei. Labi, ka māte maizi cepusi, paši sev tikai dažreiz baltmaizes doniņu nopirkuši. Iegādājušies vadmalas audumu un paši šuvuši drēbes.
Tomēr par pagātni Pēterim atmiņas ir gaišas: “Ļaudis gan tolaik bija labi – zagt neko nezaga. Ilgi neko slēgt nevajadzēja – pat kūtis. Simt metru no mājas bija pagrabs ar produktiem, kurš nekad netika slēgts. Bija arī darba tikums.
Skolā gan ar sportu sākumā nesanāca daudz nodarboties. Sporta pedagogs ieradās tikai 8. klasē. Slēpojām caurām dienām, tumsā un naktī mājās atradāmies. Tad man nopirka riteni. Ar to arī bija saistītas sacensības – mināmies gan uz zaļumballēm, gan arī uz darbiņiem vasarā. Brauca pat pa trim uz velosipēda.
Nokļuvu Madonas vidusskolā. Tur slēpošanā pārspēju visus – puisis ar lauku krunku. Uzreiz izmačoju pat 1. klases slēpotājus, republikas izlases. Tad – sporta skola, institūts. Pēc tam – viss darba mūžs Vecumniekos.
Vienu gadu biju kopā ar brigādi Tjumeņā, tagadējā Surgutā. Piedzīvojām pamatīgu aukstumu – mīnus 40 grādu. Tikai tagad uzzināju, ka visi – vadītāji, brigadieri – bija ieslodzītie. Strādāt iznāca ļoti smagi – salā atkausējām smilšu kaudzes, lai varētu sajaukt javu.”
Pieredzējušā trenera gatavotās komandas ir kļuvušas arī par Latvijas čempioniem. Pagājušajā gadā 4. – 5. klases meiteņu basketbola komanda uzvarēja valsts mērogā. Pēteris Lungevičs lepojas ar visiem saviem audzēkņiem.
Labākā dāvana –Esteres kalendārs
Vija Kalēja dzīvo Pilskalna ielā, mājā, kuru savulaik cēlis viņas vectēvs. Svētdien, 27. janvārī, viņa svinēs apaļu jubileju. Tomēr vislielākā dāvana bijusi Ziemassvētkos. Atsūtītais kalendārs uz īsu brīdi radījis neizpratni, bet pēc tam – sajūsmu. Izrādās, internetā ir iespēja pasūtīt speciālu kalendāru ar fotoattēliem, un abām vecmāmiņām tika sagatavoti kalendāri ar mazmeitiņas Esteres bildēm.
Vectēvam Bauskā savulaik piederēja “Līdaka frizētava”. Ienākumu bijis pietiekami, un Pilskalna ielā uzcelta viena no pirmajām mājām. Jubilāre ir uzaugusi Bauskā, pabeigusi šeit 1. vidusskolu un nespēj iedomāties savu dzīvi kādā citā pilsētā.
Vijas vecāku lielākā aizraušanās bijusi dēstu audzēšana. Mazā meitene kopš pirmajām dienām sākusi dzīvot starp dēstiem. Jubilāre nodarbojas ar dēstu audzēšanu arī tagad. Pirms gada bijusi doma to beigt, bet tagad atkal tik ļoti griboties sākt darboties.
Vija Kalēja viena pati izaudzinājusi meitu Kristīni. Jaunā sieviete pabeidza augstskolu un tagad strādā Mākslas skolā Ogrē. Kristīne ir precējusies un audzina meitiņu Esteri, kura piedzima pirms diviem gadiem 26. janvārī. Omīte atzīst: “Tā bija manas dzīves labākā dāvana!” Ik pa brīdim Vija dodas uz Ogri palīdzēt pieskatīt mazo meitenīti. Abas sievietes arī bieži sazvanoties – parasti vismaz divreiz dienā.
Savā mājā jubilāre nav gluži viena. Pirms diviem gadiem iegādāts mazs kucēns – kaukāzieša un vācu aitu suņa krustojums. Tagad mājas sargs ir izaudzis un ir labs kompanjons.
