Kādurīt, iedvesmojoties no bagātīgā ziņu klāsta, kas virmo Latvijas informatīvajā vidē, tapa šī «peršiņa», nepretendējot uz dzeju.
Kādurīt, iedvesmojoties no bagātīgā ziņu klāsta, kas virmo Latvijas informatīvajā vidē, tapa šī “peršiņa”, nepretendējot uz dzeju.
To, ko vēlētos es sev, novēlu es arī Tev:
“Dzīvot tā kā Antiņam, rakstot
šeit pa pantiņam!
Un lai kopā prātus liekot,
Izbeigtu mēs laiku niekot,
Domājot par “melno strīpu”,
Velkot pierē švīku lieku.
Gaišu skatu, mīlestību,
vienotību, saticību!
Sapratni un piekāpību, īstā brīdī
gribu cietu!
Dūšu tā kā mietu,
Sprīdīšpuikas drošsirdību,
Uzsākot šeit jaunu lietu!
Mainīsim mēs patvaldību,
Dumjību un uzpūtību,
Sākot šodien, šeit un tagad,
Tā lai 2009-jā,
Saules zelta apmirdzēti,
Uzjātu mēs Dimantkalnā,
Modinātu Tautas Dvēs”li,
Kura pašlaik saldi dus!”
Saulvedi, vai sapnis tas?
Saulcerīte, mīla mana, – nav tas sapnis,
Īstenība!
*
Vecais Krauklis
