Mājas vārds. Ceraukstes pagasta mājām «Ķīseļi» Latvijas pirmās brīvvalsts laikā nosaukums bijis «Vēršgalvu Ķīseļi», kas arī atrodams vecās kartēs.
Mājas vārds. Ceraukstes pagasta mājām “Ķīseļi” Latvijas pirmās brīvvalsts laikā nosaukums bijis “Vēršgalvu Ķīseļi”, kas arī atrodams vecās kartēs.
Tagadējais īpašnieks un saimnieks Uldis Pacevičs un viņa māte Zelma Paģe zināja teikt, ka savulaik priekšvārds “vēršgalvu” bijis vēl pāris tuvējām mājām, bet kādā periodā nosaukumi vienkāršoti, un tā līdz šai baltai dienai saglabājušies arī “Ķīseļi”.
Palicis mazumiņš
Ulda rīcībā ir arhīva dokumenti, kas apliecina, ka dzīvojamās un saimniecības ēkas tapušas laika periodā no 1920. līdz 1929. gadam. Tagad vairs palikušas trīs sākotnējās celtnes, kas dokumentā kādreiz nosauktas – jaukta dzīvojamā māja, mazā kūtiņa un klēts. Latvijas pirmās brīvvalsts laika vecsaimniecībā kādreiz vēl iekļāvušās divas mūra kūtis, viena kūts, viena koka rija, labības šķūnis, mūra šķūnis un citas. Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa ēku nopostītas, bet tās, kuras saglabājušās, ir rūpīgi uzturētas, cik to atļauj dzimtas trīs paaudžu rocība.
Zelmas Paģes vīra vecāki 1939. gadā ienāca “Kīseļos” par rentniekiem, un kopš tā laika sākas raibu raibs stāsts par piederību šīm mājām. Nav iespējams sīki izklāstīt daudzās interesantās epizodes, kuras noteikusi vēsture – politiskās sistēmas maiņa.
Noderīga dažādām funkcijām
Zelmas Paģes atmiņā joprojām ir tas laiks, kad ēkas vienā galā atradās kādreizējās kopsaimniecības pirmā ēdnīca. Kad saimniecei gadu nasta vairs nav ļāvusi strādāt ar pilnu spēku, tad Zelmai piedāvāts iet palīgos. Tā viņa no laukstrādnieces darba atvadījusies un pašmācībā ieguvusi pavāres trešo kategoriju. Vēlāk slavenais sovhozs “Bauska” uzbūvējis jaunu ēdnīcu, un uz turieni darbā pārcēlusies arī Z. Paģe. 91 gadu vecā ceraukstiete kā pukodamās sacīja: “Nemaz nevar saprast, kur tie gadi palikuši. Jauki, ka mani vēl atceras Zaiga, Vija, ar kurām kopā kādreiz strādāju.”
Dēls Uldis arī labi zina māju vēsturi un atgādināja, ka ēkā savulaik atradies zobārsta kabinets, bijusi arī telpa veterinārajiem ārstiem un veterinārā aptieka, iekārtoti mazi dzīvoklīši. Vienā tādā Z. Paģe mitinājusies līdz 1968. gadam, kad kopsaimniecība uzcēlusi pirmo trīsstāvu dzīvojamo māju un tajā viņas ģimenei piešķirts divistabu dzīvoklis ar ērtībām. Tā pārcēlusies uz dzīvi labākos apstākļos.
Mantinieks tomēr neatgriežas
Trešās atmodas laiks daudz ko mainīja, un arī “Ķīseļu” mantinieks Gunārs Kugrēns 1992. gadā no Vācijas ieradās Latvijā ar domu par atgriešanos dzimtas īpašumos pavisam. Divas vasaras viņš pa mēnesim dzīvoja Ceraukstes pagastā, bet grūti bija pierast, lai kā centās. Veica arī remontdarbus, tomēr nepārcēlās uz dzīvi tēvzemē. Un tā Uldis Pacevičs nopirka vecās mājas, kā arī kādreizējiem saimniekiem piekritīgo zemesgabalu.
Ceraukstietis atzīst, ka apzinājies, kādas rūpes uzņemas. Tomēr māju izdevīgā atrašanās vieta, to saistība ar viņa vecākiem un arī meitu vēlēšanās saglabāt šo īpašumu bijuši pietiekami spēcīgi argumenti. Atjaunošana notiek pamazām. Ir uzlikts jumts, ierīkots ūdensvads un kanalizācija. Padomā vēl citi pārveidojumi, bet tā, lai saglabātu senās celt nes raksturīgos elementus, piemēram, viena gala interesanto izbūvi.
Ulda mamma labprāt mitinās vecajā ēkā, kur aiz namdurvīm ir zaļš pagalms ar dārzeņu dobītēm un košumaugiem. Sirmmāmuļa gaida ciemos mazmeitas un mazmazmeitiņu.
