Ar sveču svētīšanu un procesijām katoļu baznīcās šodien, 2. februārī, svinēs Sveču dienu. Kristīgajā baznīcā to sauc arī par Kunga parādīšanās svētkiem, bet tautas tradīcijā – par ziemas Māras vai Vēja dienu. Kristīgajā mākslā šīs dienas liturģijas saturu ataino renesanses mākslinieka glezna (attēlā), kas rāda uz ceļiem nometušos sirmgalvi Simeonu, kurš no Jaunavas Marijas rokām saņem Jēzus bērnu. Viņiem apkārt ir cilvēki ar degošām eļļas lampiņām, kas simbolizē baznīcu. Sveču liešanas un dedzināšanas tradīciju Rietumu kristieši agrīnajos viduslaikos pārņēma no jūdiem. Degoša svece rokās nozīmē, ka Kristus ir ar mums. Brocēnu katoļu draudzes priesteris Romans Grantovskis teic, ka 2. februārī pirms Svētās Mises notiek sveču svētīšana un tai seko procesija baznīcā, kurā visi dodas ar aizdegtiem gaismeklīšiem. Kunga parādīšanās dienā baznīca ticīgajiem atgādina, ka Jaunava Marija, izpildīdama šķīstīšanās rituālu, ir nolikusi savu dēlu Dieva priekšā. Bībelē par šo notikumu vēsta epizode, kad Simeons un Anna templī ierauga Bērnu Jēzu. Kunga parādīšanās diena Jeruzalemē tika svinēta vēl 4. gadsimtā, bet 6. gadsimtā to ieviesa arī Konstantinopolē – Austrumromas impērijas galvaspilsētā. Rietumu kristieši šo tradīciju pārņēma pēc pāvesta Sergija iniciatīvas 7. gadsimtā
