Nav jāskatās kalendārā, lai pārliecinātos, ka tuvojas pavasaris. Mūsu pilsētā par gadalaiku maiņu parasti vēsta raksturīgs simptoms – agresīva koku apzāģēšana publiskajā telpā.
Nav jāskatās kalendārā, lai pārliecinātos, ka tuvojas pavasaris. Mūsu pilsētā par gadalaiku maiņu parasti vēsta raksturīgs simptoms – agresīva koku apzāģēšana publiskajā telpā. Dažas vecas liepas Rūpniecības ielā iepretim dienas centram “Ābele” izskatās kā karikatūras. Tām apzāģēti visi horizontālie zari, palikusi vien galotne. Līdzīgs skats ir Plosta kapos, Ziedoņu ielas alejā.
Mazliet saudzīgāk brašie zāģētāji rīkojušies Brīvības bulvārī, ja neņem vērā atstatu augošu nelielu kļavu, kam nav atstāts neviens zariņš un vējā līgojas vārgulīgai slotai līdzīga galotne. Labāk nestaigāt un neskatīties, jo skats patiešām ir nožēlojams. Dīvaini, bet diletantiskā rosīšanās tiek uzskatīta par apstādījumu kopšanu, lai gan patiesībā tā ir ainavas postīšana.
Nevar vainot zāģētājus, kam tiek dots konkrēts uzdevums, neprasmē un zināšanu trūkumā. Ne jau viņiem būtu jārūpējas par izglītošanos, bet gan pašvaldībai. Un tāda iespēja kopš pagājušā gada ir. Nacionālais botāniskais dārzs sadarbībā ar Kalsnavas arborētumu ir piesaistījis Eiropas Sociālā fonda līdzekļus un izstrādājis kokkopju jeb arboristu mācību programmu praktiķiem.
Pagājušajā nedēļā nodarbības koku kopšanas mākslā sāka 29 kursanti. Pēc neoficiālām ziņām, mūsu rajona pārstāvju šajā grupā nav. Žēl gan. Nemākulīga publisko apstādījumu kopšana ir gandrīz visu mazpilsētu nelaime, uzskata Dendrologu biedrības vadītājs Andrejs Svilāns. Ja koka siluetu veido līdzīgu telefona stabam, apzāģēto zaru vietas kļūst par vaļējām brūcēm, kurās iemetas trupe. Šie koki būs pirmie, kas vētrā nolūzīs.
