Kristīne Sēnele
Gata Kužuma kopto šķirņu daudzveidība, ieteikumi iesācējiem vīnkopībā
Sestdien, 14. septembrī, Bauskas pils pagalmā pulcēsies Baltijas vīnkopji, lai rādītu savu šī gada lolojumu. Ar plašāko vīnogu kolekciju izstādē būs arī baušķenieks Gatis Kužums. Brīdi pirms lielā notikuma «Bauskas Dzīve» ciemojas Gata vīnogu dārzā, lai redzētu, kā ķekari gatavojas ceļam.
Gatim Kužumam šis ir gada aizņemtākais laiks. Ne tikai jāsagriež un jāsakārto pārsimts šķirnes gadskārtējai vīnogu izstādei, bet paralēli jāvāc raža arī vīna darināšanai. Jau nolasītas divas tonnas, taču, vākšanu turpinot, tās varētu būt pat 5–7 tonnas. Turklāt tiklīdz vīnogas salasītas, jāsāk gatavot arī jaunais vīns.
Vēl piektdien, 13. septembrī, noslēgsies Baltijas vīnu konkurss «Baltijas Kauss», kur Gatis startējis ar astoņiem sarkanajiem un baltajiem vīniem. Visi esot sausie, jo tieši tie atklājot patiesās vīndara prasmes, bet zem cukura var paslēpt daudz kļūdu. Konkurence konkursā ievērojama, piemēram, baltvīnu kategorijā uz labākā vīna titulu pretendē pat vairāk nekā 20 vīni. Kamēr mēs pa vīnogu siltumnīcām, labākos «dieva dzērienus» nosaka Baltijas valstu vīnziņu žūrija.
Daudz cukura, maz lapseņu
Pirmais, ko Gatim jautājam, vai šo rekordgaro vasaru var dēvēt par vīnogu gadu? Kaut kas līdzīgs esot, jo raža kopumā nav peļama, viņš nosaka, taču, ja laikapstākļi nesagādās pārsteigumus, tad sevišķi labs varētu būt nākamais, jo tā raža ieriešas jau šajā sezonā.
Katram gadam, un šis nav izņēmums, tomēr esot kāds mīnusiņš. Šajā – karstums kombinācijā ar mitrumu. Tas tik ļoti patīk vīnogu postītājām miltrasām. Tāpat pavasara karstumā piemājas siltumnīcā daļa kolekcijas burtiski sacepās. Tās vīnogas, kas izturēja plus 50 grādus, tomēr neapputeksnējās. Tobrīd rokas «nolaidušās», taču nākamgad jau atkal viss būšot labi.
Neskatoties uz steidzīgo vasaras startu, šķirnes nebūt nav nogatavojušās ātrāk. Vīnogas laikam pielāgojušās apstākļiem, un viss norit apmēram tāpat kā citus gadus. Savukārt plusiņš šai sezonai – mazāk lapseņu nekā citus gadus. Gatavojoties izstādei, Gatis gan jau laikus skaistākos ķekarus ielicis speciālos maisiņos, lai pasargātu no kārumniecēm. Šogad augstāki arī cukura rādītāji, kuri siltajā septembrī arvien vēl uzlabojas. Galvenais, lai tagad putni, jenotsuņi un lapsenes neatģistos, ka nav paspējušas apēst savu tiesu ražas.
Laba iespēja izvēlēties šķirni
Lai sagrieztu eksponātus izstādei, nepieciešamas divas dienas. Griež pa diviem trim skaistākajiem ķekariem no šķirnes, un tad jau redzēs, cik šoreiz būs aplūkojamas. Gata minējums – 150 līdz 200. Atrādītas tiks visas deserta vīnogu šķirnes, kuras jau ir gatavas vai vēl nav pārgatavojušās.
Gatis uzskata, ka tieši izstāde ir labākā vieta, kur to puzli par dārzā vēlamākajām šķirnēm salikt: uz šķīvjiem glīti izkārtoti ķekari, katram klāt lapiņa ar šķirnes nosaukumu. Ogas var apskatīt, uz vietas konsultēties par to audzēšanas niansēm un iemūžināt, lai jau pavasarī dotos stādu meklējumos. Vīnkopis gan bažījas, ka dažkārt apmeklētāji paslepus norauj pa ogai, nevis palūdz nogaršot. Applūkāti ķekari uz dienas beigām vairs neizskatās apetītelīgi.
Ekskluzīvie ķekari
Kaut esam jauno šķirņu siltumnīcā un, kā uzskata Gatis, katrai jaunpienācējai vispirms ir jāizpelnās, lai tās nosaukumu vīnkopis iegalvotu, viņam špikeri atpazīšanai nevajag. Starp sestdien izstādītajām būs arī Gata izveidotās šķirnes. Pirmo reizi varēs novērtēt divas. ‘Sexy’ tumšās ogas ir ar tādu strupu galiņu. Kad tās gatavojas, ļoti atgādina sieviešu krūtis, tāpēc tām piešķirts tāds erotisks nosaukums. Otrai šķirnei šobrīd nosaukuma vēl īsti nav, bet visdrīzāk to nodēvēs par godu Mežotnei, kur tā augusi. Tai ir tumšas, gandrīz melnas, garenas ogas, ļoti saldas un kraukšķināmas gandrīz kā ābols. Gatis līdz šim nav redzējis Baltijā selekcionētajām šķirnēm tik lielas ogas. Pirmā raža – divi ķekari, kas jau labu laiku kā gatavi, būs apskatāma izstādē. Gatis pieļauj, ka ‘Mežotne’ varētu augt arī uz lauka, taču to varēs novērtēt tikai aiznākamgad, kad stādi būs izstādīti ārā.
Kopā ar ‘Mežotni’ uz izstādi dosies ‘Kiss’, kurai šis ir jau otrais ražas gads. Taču kāds! Noaudzis īsts vīnogu mūris. Tā kā ogas netika normētas, tās šoreiz mazākas, taču to jauko īrisa konfekšu garšas noti un arī smaržu nesajaukt ne ar vienu citu. Pāris sēklas ogā ir, bet tās tik mīkstas, ka izkūst kopā ar saldo mīkstumu. Gatis ar šo šķirni ir ļoti apmierināts. Vai tā augtu uz lauka, vēl nezina, jo nav pārbaudīta. Otrais gads ir arī ‘Sonorai’, kurai lielas, zaļas, sulīgas ogas ar muskata noti. Ķekari nav blīvi, tāpēc «elpo», un ogas iekšpusē tā nebojājas.
Gan raganas pirksti, gan Pikaso otas
Šajā siltumnīcā nav tikai Gata lolojumi, tur arī selekcijas jaunumi no Ukrainas, ASV un citām valstīm. Krāsu, formas, izmēru un garšas daudzveidība reibinoša. Mazas, saldas bonbonciņas (piemēram, bezsēklu ‘Coachella’) un lielas ogas (‘Smaragd’), kuras notiesāt vienā piegājienā sarežģīti. Kraukšķīgas, gaļīgas un tādas, ka iekožoties sula šķīst gar lūpām. Gandrīz melnas, zaļas, dzeltenas un pat ar rozā akcentiem (‘Kisti Pikasso’). Te pieredzējušā vīnkopja padoms, kā saprast, vai zaļajai vīnogai ķekars jau gatavs. Jānoplūc un jānogaršo pati pēdējā oga ķekarā. Ja tā salda, ķekars plūcams.
Dažām šķirnēm skraji ķekari (‘Grafiņa’), citām (‘Anita’) neiegulst pat Gata plaukstā un sver turpat kilogramu. Ir arī šķirnes, kuras pārsteidz ar formu, piemēram, krietna zvēra nagiem līdzīgā ‘Čornij kogotj’, mazliet nepieklājīgā ‘Avatar’ vai amerikāņu biedēšanas svētku dekorāciju atgādinošā ‘Halloween’. Dažas vīnogas garšas ziņā ļoti līdzinās veikalā nopērkamajām dienvidniecēm, bet ir arī ar tik izteiksmīgo muskata garšu, piemēram, ‘Muskat ļetņij’ ar lielām, saldām ogām, kura mierīgi augtu arī laukā, ‘Muskat Dubovskij’. Te arī viena no Gata šķirnēm ‘Zemgale’, kurai nelielas, gaļīgas, dzeltenas ogas, turklāt tā jau šobrīd gatava ziemai, jo dzinumi nobrieduši, kas ļauj cerēt, ka tā labi justos arī ārā.
Vīnogas ar kauliņiem un bez tiem, no kurām pieminams garšas un ražības ziņā lielisks ASV bezsēklu trio ar cēliem nosaukumiem: ‘Joy’, ‘Hope’ un ‘Faith’ (tulkojumā – prieks, cerība un ticība). Īpaši izceļama ‘Faith’, kura šogad vienos ķekaros. Tā ir bezsēklu šķirne, kura ir viena no siltumnīcās audzējamo vīnogu pamatsortimenta. Atbilstošos apstākļos to var audzēt arī āra apstākļos.
Meklējot labākās šķirnes, gadu gaitā simtus šķirņu Gatis ir diskvalificējis. Arī šogad kaut kam no esošā būs jāatbrīvo vieta jauniem izmēģinājumiem.
Lielas un saldas var izaudzēt arī ārā
Lielākā daļa no siltumnīcā augošajām šķirnēm ar iespaidīgajām ogām āra apstākļos vienkārši nepaspētu nogatavoties, taču tā nav utopija – arī ārā var izaudzēt lielas un saldas ogas. Tikai tām vajadzēs siltu mājas dienvidu sienu, kur nepūš aukstie vēji. Tāpat tās būs uz ziemu jāpiesedz un atbilstoši jākopj. Piemēram, tāda ir šķirne ‘Taldun’ ar ļoti lielām ogām (laukā gan tās būs mazākas) un saldām, turklāt praktiski bez sēklām. Nereti dārzkopji, tiklīdz izdzird, ka vīnoga jāsedz, saka «nē», taču Gatis mierina – der arī apbēršana ar augsni vai kādas loksnes uzklāšana, jo galvenais, lai augs ir pie zemes. Šobrīd vīnkopis pēta ukraiņu šķirni ‘Bila Tserkva’ mūsu apstākļos. Tā varētu būt perspektīva ārā audzēšanai, turklāt ar lielām un garšīgām ogām.
Ja runā par vīnogu audzēšanu, tām svarīga ne tikai saule, bet arī izcila vēdināšana. Sabiezinātos augos ātri vien uzkrājas mitrums, un tad nav ilgi jāgaida puves un citas kaites. Taču vīnogu audzēšanas bonuss, vismaz uz lauka, – Latvijas apstākļos vēl nav piedzīvots tāds brīdis, kad tās vajadzētu laistīt.
Tā kā Gatis izmēģinājuma siltumnīcā pārbauda, uz ko šķirnes spējīgas, tad atsevišķos augos ir atstāta visa raža. Vispār deserta vīnogām ķekarus normē, jo tad ogas ir lielākas un arī nogatavojas labāk. Šķirnēm ar lielām ogām un ķekariem atstāj tikai pa vienam ķekaram uz zara. Lieko ņem nost jau pavasarī, kad vēl tikai pumpuri. Vīnkopis pārbauda arī to, vai šķirnes var audzēt ārā. Rezultāti ir dažādi – kāda paspēj nogatavoties uz lauka, bet citai gan piemērota tikai augšanai siltumnīcā.
Katrai vīnogu sugai, zem kuras vēl lērums šķirņu un krustojumu, patīk savas nianses augsnē, kādai neliels skābumiņš, citai – sārmainums. Vīnogas neaugs tur, kur aug egles un priedes, proti, smilšainā augsnē. Zemgales velēnu karbonāta augsne tām ir ļoti piemērota. Daudzus no vīnogu audzēšanas attur to slimību uzņēmība. Šķiet, ka bez augu aizsardzības līdzekļu smagās artilērijas galā tikt nevar. Gatis atkārto, ka svarīga ir laba ventilācija. Tāpat noteiktos gadījumos var talkā ņemt sodu, zilos graudiņus, jodu. Siltumnīcu pavasaros nepieciešams izsērot.
Sākt ar vienkāršāko
Lai dārzkopja vīnogu audzēšanas entuziasmu nenokautu jau pirmajā gadā, Gatis iesaka sākt ar pārbaudītām un drošām šķirnēm. Siltumnīcā tradicionālais variants ir senā krievu šķirne ‘Arkadia’, ko dēvē arī par vīnogu karalieni. Tā ir ļoti ražīga, tāpēc normējama – ne vairāk kā viens ķekars uz zara. Ogas un ķekari lieli, ogas dzeltenzaļas, sulīgas un gaļīgas. Var audzēt arī ārā pie mājas dienvidu sienas, taču obligāti uz ziemu apsedzot. Ja gribas bezsēklu šķirni – pirmais ieteikums ‘Faith’. Savukārt ārā stādāmā klasika: ‘Supaga’, ‘Cīravas agrā’, ‘Dovga’, ‘Zilga’, ‘Viktorija’. Tās visas labi aug un nepieviļ.
Kad esi iemācījies tikt galā ar šīm, var sākt eksperimentēt. Tāpat nevajag uzreiz sākt ar hektāru. Vīnogu kopšana prasa daudz darba un līdz ar to laika. Labvēlīgos apstākļos tā dienā var izaugt pat 20 cm. Šosezon Gatis siltumnīcā apgriešanas darbus veicis jau piecas reizes, uz lauka liekais apzāģēts jau trīs četras reizes. Tas ir milzīgs laika patēriņš. Labāk sākt ar dažiem stādiem no šķirnes un pārliecināties, kas tiešām piemērots konkrētai augšanas vietai. ◆
Reklāma