Vēstures mozaīka. No brīža, kad piešķirtas pilsētas tiesības.
Vēstures mozaīka. No brīža, kad piešķirtas pilsētas tiesības
Vairāki lasītāji ļoti izbrīnījušies par to, ka Bauska svinēs 400 gadu jubileju, lai gan zināms fakts, ka jau 1943. gadā tā atzīmējusi 500. dzimšanas dienu. Piedāvājam fragmentu no lasītāja vēstules un vēsturnieka Raita Ābelnieka skaidrojumu.
Kāpēc nozog 156 gadus?
Ar šādu jautājumu savu vēstuli “Bauskas Dzīves” redakcijai sāk tagad Rīgā dzīvojošais E. MARGEVIČS, viņš raksta: “Bauskas iedzimtie izklīduši pasaulē. Bet mūsdienu baušķenieku varas pārstāvis 2008. gada 20. jūnijā pulksten 9 laukumā pie vecā Rātsnama ar šo datumu sāks skaitīt dienas. Tiklīdz noskaitīs četrsimto, tā būšot Bauskas pilsētas jubilejas diena.
Vēl dzīvie iedzimtie kasa pakaušus un kavējas atmiņās. Tas bija 1943. gada 20. jūnijā, kad Bauskā sapulcējās apmēram 10 000 pilsētas un pagastu ļaužu. Viņi līksmi nosvinēja Bauskas 500 gadu jubileju, pie pilsdrupām piestiprināja piemiņas plāksni. Toreiz bija kara laiki un grūta dzīve, bet Zemgales komisārs fon Mēdems atļāva latviešiem pulcēties un svinēt apriņķa galvenās pilsētas jubileju.
Vācieši mācēja skaitīt gadus un Bauskas vārdu saistīja ar 1443. gadā sākto pils celtniecību. Pils nevarēja pastāvēt bez amatnieku un strādnieku apmetnes, Bauskas (Vairogmiesta) ciemata. Kad ciematam Ķirbaksalā kļuva par šauru, hercogs Ketlers pārcēla ciemu uz senlejas kreiso krastu.
Pilsētas tiesību došana 1511. gadā (nodibināts pilsētas maģistrāts) vai 1609. gadā nenosaka apdzīvotās vietas vecumu. Ko tad īsti Bauskas saimnieki grib svinēt – Bauskas faktisko vecumu vai pilsētas tiesību došanu?”
Arī rīdzinieks O. Baranovskis brīnās par Bauskas 400 gadu jubilejas svinēšanu, jo kādā 1943. gada žurnālā atradis plašu aprakstu ar bildēm par Bauskas 500 gadu svinībām. Savu neizpratni viņš pauda “Bauskas Dzīves” redakcijai.
Lai iemantotu latviešu labvēlību
Pilsētas visā pasaulē savas jubilejas atzīmē, atskaitot laiku vai nu kopš senākajām rakstītajām ziņām par šo apdzīvoto vietu, vai arī no tā brīža, kad piešķirtas pilsētas tiesības.
Visplašākās Bauskas jubilejas svinības notika 1943. gadā, kad atzīmēja pilsētas 500. gadskārtu. Toreiz par pamatu apaļajai jubilejai kalpoja vēsturnieku atzinums, ka 1443. gada dokumentā pieminētā Livonijas ordeņa “jaunās pils celtniecība” ir attiecināma uz mūsu pilsētas tagadējo teritoriju (tajā rokrakstā Bauskas vārds vēl netiek minēts).
Vācu okupācijas varas iestādes šo pasākumu atbalstīja, jo Livonijas ordeņa cietoksnis kā pilsētas pirmsākums zināmā mērā simbolizēja Vācijas militāro varenību un cīņassparu. Turklāt tas bija laiks pēc vācu sakāves pie Staļingradas, kad okupācijas varas tvēriens pret pakļautajām tautām atslāba. Pārmaiņas bija tādas, ka varas iestādes pēc nepilnu divu gadu pārtraukuma atļāva publiski lietot Latvijas karogu un himnu, beidzot padomju varas atsavināto zemesgabalu saimnieki juridiski atguva savus īpašumus (svētku dienā Zemgales gebītskomisārs fon Mēdems 1015 Bauskas apriņķa zemniekiem izsniedza reprivatizēto īpašumu apliecības). Ar plašu svētku sarīkošanu vācu okupanti centās iemantot lielāku latviešu labvēlību, kas mazinātu negatīvo nostāju gan pret piespiedu mobilizāciju leģionā, gan pret dažādiem ierobežojumiem.
Un tā – 1943. gada 20. jūnijā, pēc tā laika preses ziņām, Bauskas 500 gadu jubilejas svinībās piedalījās ap 10 000 pilsētnieku un viesu. Šī pasākuma piemiņai pilsdrupās tika atklāta plāksne ar uzrakstiem latviešu un vācu valodā: “Vāci un latvieši, vienoti zem Vadoņa Ādolfa Hitlera cīņā pret boļševismu, svinēja Bauskas pilsētas 500 gadu pastāvēšanu 20.06.1943.” Saprotamu iemeslu dēļ šī piemiņas plāksne nav saglabājusies.
1443. – nevar būt sākums
Skaidrs, ka 1443. gadā nekāda pilsētveida apmetne (Vairogmiests) vēl neizveidojās, labākajā gadījumā siltajā gadalaikā tur vienkāršās būdās vai teltīs mitinājās sezonas strādnieki (pa ziemu būvdarbi nenotika). Par 1511. gadu kā pilsētas maģistrāta dibināšanas gadu atrodami daži izteikumi vēstures literatūrā, bet līdz šim nav atrasts neviens vēstures avots (dokuments), kas to apstiprinātu. Te vēl var piebilst, ka arheoloģiskos izrakumos pilskalnā ir konstatētas apdzīvotas apmetnes paliekas jau bronzas laikmetā, līdz ar to 1443. gadu nekādi nevar uzskatīt par apdzīvotības aizsākumu Bauskā.
Nākamā plaši atzīmētā pilsētas jubileja bija 1989. gadā, kad svinēja Bauskas 380. gadskārtu. Šoreiz par pamatu svinībām kalpoja vēstures fakts, ka 1609. gadā hercogs Fridrihs Bauskai piešķīra zīmogu ar lauvas attēlu, respektīvi, ģerboni, kas tolaik simboliski nozīmēja pilsētas statusa piešķiršanu. Kopš 1989. gada pilsētas jubilejas tiek rēķinātas, pamatojoties uz 1609. gada notikumu.
