Veicina izpratni par vides saglabāšanu un izmantošanu.
Veicina izpratni par vides saglabāšanu un izmantošanu
“Atskatoties uz pagājušo laiku, kad īstenojām mūžizglītības programmas “Grundtvig” mācību partnerības projektu “Vides mantojums”, redzama attīstība,” secināja ieceres koordinatores Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Inga Bērziņa.
Projekta galvenais mērķis bija izglītot sabiedrību par dabas un kultūras mantojuma saglabāšanu un pieredzes apmaiņa ar ieceres partneriem. Projektu realizēja Latvijas, Itālijas, Francijas, Slovēnijas un Turcijas pārstāvji.
Tā kā Bauskas rajona Padome (RP) ir ieceres koordinatore, noslēguma pasākumi notika mūsu rajonā. Sadarbības biedri seminārā rajona pašvaldībā un noslēguma pasākumā “Atklāj vasaras saulgriežu noslēpumus” Ceraukstes pagasta “Lejeniekos” tikās pagājušajā nedēļā. Viesi apskatīja arī Rundāles pili un Tērvetes dabas parku.
Dažādi pasākumi
Sadarbības biedri redzēja daudz labas pieredzes, viņi pabija sanāksmēs viens pie otra. Seminārā, kas notika RP telpās, sadarbības partneri, skatot materiālus, pakavējās atmiņās par tikšanās reizēm. Katras valsts pārstāvji stāstīja par paveikto un rezultātiem. “Bauskas Dzīve” lasītājiem dara zināmas dažas no dzirdētām atziņām. Turcijas sadarbības partneris projekta laikā organizēja kursus pieaugušajiem un audzēkņiem pilsētiņas, pludmales sakopšanas pasākumus. Noteikti par ieguvumu var uzskatīt eiropiešu tuvināšanos un citu iepazīšanu, atzina Turcijas pārstāvis.
Slovēnijas sadarbības partneris organizēja konferences par vides tēmām. Katru projekta gadu tas rakstīja monogrāfiju par Posotelje reģiona ģeogrāfiskajiem, kultūras un ekonomikas attīstības aspektiem un vides saglabāšanu. Vienā no tām iekļauts arī Bauskas rajona galvenās valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektores Mārītes Putniņas raksts par Bauskas rajona vērtībām. Turklāt slovēņi veidoja izglītojošo taku gar robežupi Sotla u. c. aktivitātes. Informācija par projektu sniegta lokālā, valsts un starptautiskā līmenī.
Itālijas pārstāvji rakstīja publikācijas par tēmu, kā taupīt ūdeni, energoresursus un šķirot atkritumus, attēloja, kā industrijā iet bojā daba. Veicot aptaujas, viņi strādāja ar skolu jaunatni. Apkopojot statistiku, itālieši secināja, ka valsts ziemeļos atkritumus sašķiro 35,5 procentu apmērā, bet valsts centrālajā daļā – 18,3% un dienvidos tikai astoņu procentu apjomā. Viņi izteica cerību turpināt sadarbību ar projektā “Vides mantojums” iepazītiem partneriem. Francijas pārstāvji izstrādāja mācību programmu bezdarbniekiem par piecām tēmām, rosinot domāt par apkārtējo vidi, problēmām, kā tās risināt utt.
Postījumi jālabo
Savukārt Bauskas RP Attīstības un plānošanas speciālisti rīkoja aptauju, izglītojošus seminārus par dažādām vides un kultūras tēmām vietējo pašvaldību speciālistiem, organizēja fotokonkursu, pētīja ekotūrisma iespējas un līdz 31. jūlijam pabeigs veidot bukletu latviešu un angļu valodā par mūsu rajona sociālo, ekonomisko un dažādu nozaru attīstību. Turklāt izveidoja prezentāciju DVD formātā par Bauskas rajona kultūras un dabas vērtībām. “Secinājām, ja objektos parādās postījumi, tie jāizlabo. Pretējā gadījumā tie vēršas plašumā, jo jaunie apmeklētāji seko redzamajam piemēram,” sacīja I. Bērziņa.
Mērķis – arī ceļot
Slovēnijas Mariboras universitātes Pedagoģijas fakultātes pārstāve Andrea Nekrepa laikrakstam sacīja: “Bauskas rajonā ir daudz paveikts, īpaši kultūras saglabāšanas jomā. Piemēram, pašlaik rit Bauskas pils renovācijas darbi. Mēs daudz redzējām šeit, vēl brauksim uz Rundāles pili, kas arī ir liela vērtība. Pašlaik iepazīstam vietējās tradīcijas. Mums jāsaudzē upes un zeme. Pretējā gadījumā apdraudam savu nākotni. Šī projekta mērķis ir arī rast jaunu pieredzi, ceļot un gūt iespaidus par citām valstīm, uzlabot angļu valodas zināšanas un starptautisko dialogu. Manuprāt, sasniedzām mērķus.”
Slovēnijas partneri sākumā izstrādāja darbības plānu un rūpīgi sekoja tā izpildei. Viņi izveidoja informatīvus materiālus elektroniskā formātā un interneta mājaslapu. Taču galvenais mērķis bija ierīkot izglītojošu taku gar skaisto upi Sotlu. Universitātes pārstāvji atrada apmēram sešas interesantas vietas pie upes, kas ir arī valsts robežšķirtne ar Horvātiju, uzstādīja tajās informatīvas zīmes. Taku varēšot izmantot sākumskolu audzēkņi un vietējie iedzīvotāji. Darbus atbalstījusi vietējā pašvaldība.
