Kā saglabāt rajonam un Stelpes pagastam nozīmīgu uzņēmumu?Uzņēmumam saistības jāpilda ARVĪDS UŠČA, Latvijas piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs:– Man ir sarežģīti spriest par situāciju, kamēr nav precīzas informācijas, taču zinu, ka «Bauskas piena» darbībā ir problēmas. Pieļauju, vispārējās ekonomiskās krīzes apstākļos, kas skar Latviju un daudzas valstis, vienā ražotnē šīs grūtības reflektējas vēl smagāk. Katram uzņēmumam ar klientiem ir savas saistības, kas formulētas līgumā, un, ja kāda puse tās nespēj izpildīt, tad ir jāizsludina maksātnespēja. Bet šī situācija arī nav viennozīmīga, citiem tā var būt izaicinājums rīcībai. Piensaimniecībā var pastāvēt un darboties dažāda mēroga uzņēmumi, ja vien veiksmīgi sakārtots bizness un finansiālā darbība. Arī Stelpes pienotavai var būt sava vieta pārtikas rūpniecībā. Ilūziju nav, paliek cerība MĀRIS PETRĒVICS, piensaimnieku kooperatīva «Dzēse» valdes priekšsēdētājs:– Piena ražotāju un pārstrādātāju attiecībās vienmēr pastāvējusi kāda pretruna, un esmu pārliecināts, ka ražotājiem vajadzīgs savs uzņēmums. Tādēļ mūsu kooperatīvs riskēja, lai veiktu izpētes procesu «Bauskas pienā», un ieguldīja arī savu naudu. Taču nav izdevies rast kompromisu ar akciju kontrolpaketes turētājiem. Ar lielāko kreditoru – «GE Money Bank» – izveidojusies sapratne. Iepazīstot ražošanas procesus Stelpes pienotavā, secināju, ka uzņēmums ir strādātspējīgs. Bet tas nav iespējams ar līdzšinējo īpašnieku darba metodēm. Kopš sarunu pirmā raunda, kas notika šīgada maijā, situācija ir tikai pasliktinājusies. Manuprāt, zemnieki nesaņems naudu par piegādāto izejvielu. Tā paliek vien ilūzija, bet cerība, ka Stelpi varēs reanimēt, vēl pastāv. Zemnieki – pēdējie SANDRA BLEIVE, sertificēta maksātnespējas procesa administratore:– Juridiskas konsultācijas esmu sniegusi trijiem «Bauskas piena» klientiem, lai viņi varētu saņemt naudu par piegādāto izejvielu. Tika sagatavoti trīs pieteikumi par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Vienā gadījumā tiesa pieņēma lēmumu piedzīt parādus, lieta ir nodota tiesu izpildītājiem.Varu spriest teorētiski par iespējamo maksātnespējas procesa procedūru. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu pieteikumu iesniedz pats uzņēmums vai arī kreditori. Tas nozīmē, ka ir iespējami trīs varianti: bankrots, sanācija vai izlīgums. Bankrota variantā pirmais atlīdzību iegūst nodrošinātais kreditors, un tā ir banka. Zemnieki šādā gadījumā paliek vieni no pēdējiem. Iespējama arī uzņēmuma sanācija, kādu šīgada maijā, mainoties īpašniekiem, piedāvāja piensaimnieku kooperatīvs «Dzēse». Arī man bija izdevība piedalīties vienā sanāksmē, taču risinājums netika panākts.
