Skatos un klausos J. Dombura «Kas notiek Latvijā?» kārtējo sēriju par nākamā gada budžetu – vienu vienīgu nesaprašanos – un domāju, kur palicis Atmodas laika vienotības gars, kad mērķis bija viens – brīva Latvija.Lai gan galveno valsts kontrolieri I. Sudrabu, vienu no nedaudzajiem profesionāļiem uzaicināto kompānijā, centās apsmaidīt un apklusināt, viņai bija sava neatkarīga doma: ministrijas un citas valsts pārvaldes struktūras naudu prasa arvien vairāk, bet konkrēta mērķa, kas jāsasniedz, nav. Patiesi, vieglatlēts vispirms noliek latiņu, kas jāpārvar, un tikai tad sākas visos sīkumos aprēķināts ieskrējiens.Pagājis septiņpadsmit gadu kopš neatkarības atjaunošanas, bet vienotas nākotnes attīstības vīzijas valstij nav. Mētājamies no cukurbietēm uz rapšiem, no cūkkopības uz piensaimniecību, kas arī jau knapi turas, no rūpniecības uz tūrismu, no autobusiem uz vilcieniem un otrādi, bet nav Latvijai savas sejas Eiropas valstu vidū. Ja nu vienīgi gaisa pilis Eiropā dārgākā tilta un «peldošas» koncertzāles veidolā. Tērējamo naudu dalot, aiz katra miljona stāv kāds sīks, bet ilgtermiņa mērķītis – saglabāt jau sarausto un paturēt iespēju paņemt arī pēdējo.Dziedātājs N. Puntulis radiointervijā situāciju skaidroja īsi un saprotami: mums nav neviena izcila valstsvīra, bet tie, kuri grib kaut ko mainīt, to gluži vienkārši neprot.Brīvprātīgo arodbiedrību apvienības vadītājs P. Krīgers sola turpināt protesta akcijas un ir pārliecināts, ka valdībai būs jāmaina daži skaitļi budžeta projektā. Viņš ir gandarīts, ka ar nodokli neapliekamais minimums ar 1. janvāri būs simt latu. Tas arī vienīgais kompromiss, kas panākts divos sarunu raundos ar valdību.Optimismu var šķīdināt iekšlietu ministra, iespējamā Tautas partijas līdera M. Segliņa, izbrīns par tiem politiķiem, kuri iznāk pie piketētājiem un kaut ko sola. Jau pirms mēneša bija zināms, ka algu pielikuma nākamgad nebūs, atgādināja ministrs.Premjers nenoguris aicina visus savilkt jostas, bet Saeima jau pasteigusies Valsts prezidentam parakstīšanai nosūtīt lēmumu par katru jaundzimušo ierēdņu ģimenē izmaksāt pabalstu sešu mēnešalgu apmērā, kā arī ievērojamas kompensācijas tiem, kuri zaudēs darbu civilajās iestādēs uzblīdušo štatu samazināšanas dēļ. Vai ticēt I. Godmanim, ka neko tādu nav zinājis? Prezidents šos papīrus atdevis Saeimai otrreizējai caurskatei.Valts kontroliere I. Sudraba atklājusi, ka dažās valsts iestādēs prēmijas maksātas pat 14 reižu(!) gadā. Ne tas, ne premjera aicinājums nav atturējis Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras vadītāju L. Akermani parakstīt rīkojumu par kārtējo prēmiju izmaksu saviem darbiniekiem.Beidzot par Latvijas vēstnieku ANO apstiprināts līdzšinējais Ārlietu ministrijas valsts sekretārs N. Penke. Valsts prezidenta kanceleju turpmāk vadīs bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs E. Rinkēvičs. Līdzšinējais kancelejas vadītājs E. Stiprais turpināšot diplomāta darbu. Savukārt Latvijas vēstnieks Krievijā A. Teikmanis izraudzīts par Ārlietu ministrijas valsts sekretāru. Kadru pārvietošanās turpināsies, tikai pagājusī nedēļa nekad vairs neatgriezīsies, tāpēc katru nākamo sagaidīsim kā likteņa dāvanu.
