Nebūtu labi klusēt, jo tad jau neviens nezinās, cik Bauskas rajonā ir daudz cilvēku ar lielo «C». Tas nozīmē, ka viņi ir iejūtīgi, cilvēcīgi, izpalīdzīgi. Kaut tādu būtu vairāk!Kāpēc es to rakstu? Varbūt tas nemaz nav vajadzīgs? Ir gan. Un tiem, kuri ir vienaldzīgi pret apkārtējiem, nāktos pamācīties no tiem labsirdīgajiem, lai pasaulē būtu vieglāk dzīvot. Es kā cilvēks ar otro invaliditātes grupu novēlu šiem ļaudīm stipru, stipru veselību un vēl daudzus, daudzus gadus strādāt citu labā. Pat tik mazs vārdiņš kā «lūdzu» un «paldies» jau sniedz cilvēcīgu attieksmi citam pret citu.Šie ļaudis, kurus es vērtēju kā cilvēkus ar lielo burtu, ir mūsu rajona autobusu šoferi, kuri nepabrauc vienaldzīgi garām. Lai arī nav pieturas vieta, viņi apstāsies un paņems tevi. Liels paldies par to. Diemžēl ne visiem ir vizītkartes, bet tos, kuru vārdus var izlasīt, gribu uzrakstīt – Viesturs Urbāns, Zigmunds Gulbis, Jānis Dāvs, Zigmunds Šāba, Dzintars Kalniņš un, protams, arī citi. Bet ir sabiedriskā autotransporta vadītāji, kuri ar naidu un nicinājumu izturas pret invaliditātes kartītēm. Gribu viņiem teikt vienu – nedod, Dievs, būt mūsu vietā. Nenovēlu nevienam, bet arī mēs esam cilvēki un arī gribam, lai mūs veselie pieņem savā sabiedrībā. Zinu viņu vārdus, bet nenosaukšu. Lai viņu izturēšanās paliek tikai uz viņu sirdsapziņas!Kāpēc es saku paldies šiem cilvēkiem? Tāpēc, ka tagad, kad tika noņemts reiss Jelgava–Vecumnieki, vairs nevar tik viegli tikt mājās no Misas, bet mazais uz bērnudārzu ir jāved. Tādēļ, ja autobuss, kurš kursē reisā Vecumnieki–Misa–Iecava–Bauska, ilgāk aizkavējas Vecumniekos, garantēta kājāmnākšana, jo autobuss, kurš dodas reisā Bauska–Vecumnieki, Misā ienāk pulksten 8.17, un bērnu līdz bērnudārzam jāpaspēj aizvest pa piecām līdz desmit minūtēm. Turklāt jāpagūst izskriet uz ielas, nerunājot nemaz par pieturu, kura atrodas otrā pusē Misai. To nevar izdarīt, vēl jo vairāk, ja ir slima kāja un sirds. Un kur nu vēl, ja pa akmeņiem, lauz nu kājas, ejot trīs kilometrus mājās. Ja vēl labs laiks, tad kaut kā nebūt, bet ja lietus, sniegs, slapjdraņķis? To sapratīs cilvēki ar sirdsapziņu un cilvēcīgu attieksmi pret citiem, kā arī līdzjūtīgi. Diemžēl mūsu laiku ļaudis nav tik iejūtīgi kā agrāk. Bet nemainās jau laiki, mainās cilvēki. Ļaudis tagad ir naida pilni, ļauni, varmācīgi. Man agrāko laiku cilvēki palikuši prātā kā labsirdīgi, patīkami, līdzjūtīgi. Tagad tādus atrast ir grūti.
