Vispopulārākais iemesls, ko min Izglītības un zinātnes ministrija, lai pamatotu nespēju pacelt pedagogu algas, ir lielais skolotāju skaits. Rodas izjūta, ka pašvaldības ir saražojušas milzīgi daudz skolu, kas grauj visu valsts izglītības finansējumu.Arī Bauskas rajonā ik pa brīdim uztraucas, vai jaunajā novadu sistēmā kādu skolu likvidēs. Varbūt Codes sākumskolu, jo maza? Varbūt Stelpes pamatskolu, jo visiem pa vidu? Bet varbūt Misas vidusskolu, jo kam vajag tik tuvu divas vidusskolas?Ārzemēs uz vienu pedagogu esot divreiz vairāk skolēnu nekā Latvijā. Realitātē šis salīdzinājums ir gluži vienkārši demagoģisks. Īstie salīdzinājumi, ko varētu izmantot, – cik audzēkņu vidēji ir klasēs vai cik tālu vidēji skolas atrodas cita no citas.Lielajam pedagogu skaitam ir ļoti vienkāršs iemesls – gandrīz puse skolotāju skolās strādā vienu divas dienas vai pat vienu vai divas stundas. Iepazīstoties ar skolu tarifikācijām, var pamanīt, ka daļu priekšmetu māca aroda fanātiķi, kas vēlas izglītot bērnus savā profesijā vai izglītības jomā, bet pamata atalgojumu nopelna citā darbā. Šajā sarakstā ir arī pulciņu skolotāji, kas parasti vada divas līdz sešas stundas kādā pēcpusdienā. Atlikusī puse skolotāju parasti strādā vienu līdz divas slodzes, cits pat vairāk. Pārslodze iznāk gandrīz visiem, bet teorijā – skolotāju par daudz.Kāpēc Rietumeiropā situācija ir labāka? Tāpēc, ka pedagoga atalgojums tur ir pietiekams, lai varētu strādāt tikai vienu darbu. Un skolās ir mazāks pedagogu skaits, lai arī paveiktā darba apmērs – teju vienāds. Bet Latvijā šī demagoģiskā informācija kā gandrīz galvenā izglītības problēma tiek sludināta jau vairākus gadus. «Pedagogu skaitu nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, apstiprinot mācību programmas.»
