Atmiņa ir mana bagātība. Tajā satilpst Latvijas okupācija 1940. gadā, Otrais pasaules karš, deportācijas, PSRS sabrukums, Trešā atmoda un valsts neatkarības atgūšana.Izjūtu amplitūda – no šausmu sastinguma līdz prieka asarām. Trešās atmodas laika dokumenti Latvijas Tautas frontes (LTF) arhīvā vēl neesot pieejami, un jaunākajai paaudzei, valsts atjaunotās neatkarības līdzaudžiem, par notikumiem pirms 20 gadiem ir tikai pastarpināta informācija.Objektīva vēsture no gaisa nenokritīs, kāds to veidos no subjektīvām atmiņām, subjektīviem pierakstiem un čekas safabricētiem protokoliem. Bet summa jau nemainās, lai kādā šriftā būtu uzrak-stīti saskaitāmie.Turpinu ar subjektīvu skatījumu uz šīs nedēļas notikumiem. Griez, kuru TV kanālu gribi, ziņu blokos runa ir tikai par krīzi ar bezcerības piedevu. Bet pilnas ielas ar mašīnām, arī Bauskā, lielveikalos pie kasēm rindas un pārtikas rati piekrauti līdz malām. Bērni jautri spārda kastaņus un čaukstina dzeltenās lapas. Viss notiek. Savukārt statistika ir graujoša – gada laikā pašnāvību izdarījuši vairāk nekā trīssimt cilvēku, kuri bija dzīvojuši mums līdzās. Pēdējais – Valsts prezidenta drošības dienesta virsseržants. Skatos uz dāliju ceriem dārzā un brīnos par trauslo stādījumu uzvaru pār pirmo šīrudens salnu. Ziedu pikas spītīgi sacenšas izturībā ar asteru pulku.Latvijas Tautas frontes 20 gadu atcerei pietuvināta bijusi filmas «Sandra Kalniete – sieviete no Latvijas» pirmizrāde Parīzē. To veidojusi franču aktrise un režisore D. Blāna. Viņu ietekmējusi S. Kalnietes grāmata «Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos». Manuprāt, vēl iespaidīgāka ir Melānijas Vanagas «Veļupes krastā 1941 – 1957» – nepastarpināts pārdzīvojuma pārnesums reālā vēstījumā. Diemžēl M. Vanagas liecībai nav atrasts tālākceļš pasaulē.Piepildījumam tuvojas komunistiskajā režīmā cietušo un bojā gājušo piemiņai iecerētais ansamblis Bauskā. Pretēji skeptiķiem ar telpiskā izkārtojuma izjūtu apveltīts lietpratējs piemiņas vietas jau redzamās aprises vērtēja atzinīgi. Ansambļa atklāšanu pilsētas Dome iecerējusi, kā plānots, 18. novembrī plkst. 13.Pagājušās nedēļas pārskatā apzināti esmu apgājusi politisko sadursmju sīkāku iztirzāšanu – VID pret KNAB Vaškeviča Neaizskaramā dēļ, Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs pret I. Godmani nākamā gada budžeta augstā deficīta (1,85 procenti) dēļ, A. Šlesera un I. Godmaņa ļoti atšķirīgā attieksme pret Krievijas un Gruzijas konfliktu. Nupat Latvijas Televīzijas vadība nostājusies pret kultūras raidījumiem pirmajā programmā, solot tiem vietu kādā vēl neesošā digitālā kanālā.Sestdienas vakarā senajās noskaņās aizveda LTF dibināšanas 20. gadadienai veltītais sarīkojums pie Brīvības pieminekļa Rīgā, ļaujot gremdēties subjektīvās atmiņās un uz brīdi malā nostumt bieži piesauktās krīzes draudus.
