Iecavas novada Domes Sociālā dienesta sociālās aprūpētājas ĻUDAS BELRUSES ikdiena ir piesātināta. Divas reizes nedēļā viņa mācās vēderdejas Iecavas kultūras namā, dažkārt nedēļas vidū aizbrauc uz ūdensaerobiku Jelgavā. Ļuda patstāvīgi mācās angļu valodu. «Esmu ļoti aktīva, nevaru nosēdēt – tāds temperaments! Bērni izauguši, mājās sēdēt negribas,» par sevi saka Ļuda.– Pirmdien, kā ierasts, darbdiena sākās jau pulksten astoņos. Pirmdienu rītos vienmēr notiek neliela sapulcīte pie priekšnieces, kurā plānojam veicamo. Dienā kopā ar kolēģiem apmeklēju trīs četrus klientus. Pirmdienās un ceturtdienās dodamies uz Zālīti. Vedam pārtikas produktus. Mans galvenais pienākums ir klientiem uzkopt mitekli, paņemt veļu, lai sociālajā dienestā to izmazgātu. Darbdiena parasti beidzas pulksten 16.30, gadās arī izņēmumi.Otrdien uzkopju dienesta telpas. Apbraukāju klientus, kuri dzīvo Iecavas tuvumā.Trešdienās vairāk darba ir centrā. Aizejam pie vietvaras sociālā dzīvokļa iemītnieces, lai tīrītu telpas un parunātos. Ceturtdien iegriežamies pie vairākiem klientiem Iecavā. Vienam aiznesam svarīgo televīzijas programmu. Pēc tam braucam uz Zālīti.Piektdienās pēc darba dienestā dodos uz Psiholoģijas augstskolu Rīgā. Studēju sociālā darba specialitātes trešajā kursā. Pozitīvi, ka darbus varu aizstāvēt dzimtajā krievu valodā.Viens no studiju ieguvumiem ir tas, ka mainos. Daudzi priekšmeti ir vajadzīgi vispārējai personības attīstībai. Tā kā strādāju jomā, ko studēju, parasti man ir daudz jautājumu pasniedzējiem. Viņu atbildes un Rīgas kolēģu pieredzi izstāstu darbabiedriem Iecavā.Sestdienas līdz pusdienlaikam arī pavadu augstskolā. Pēc tam dodos uz mājām Zālītē. Visa sestdiena paiet studējot. Tiklīdz pavēsta, kādi būs pārbaudījumi, uz karstām pēdām meklēju informāciju internetā.Svētdienās apvienoju lietderīgo ar patīkamo. Braucu uz baseinu Jelgavā. Pilsētā dzīvo dēls ar ģimeni, līdz vakaram pavadu laiku kopā ar mazmeitiņu Nikolu.
