www.bauskasdzive.lv
Pašvaldību savienība pārmet valstij nespēju gādāt par drošību, uzliekot atbildību vietvarām
Saeima ar likuma grozījumiem pērn noteica, ka no šī gada 1. janvāra pašvaldības policijai jābūt katrā pašvaldībā. Lielākajā daļā vietvaru sava policija jau bija, izņemot septiņas. Likuma grozījumu autori pamatoja, ka pašvaldības policijas izveide radīšot jaunas darba vietas, kā arī atslogošot Valsts policijas darbu, kurai vairs nebūs jākontrolē vietvaras noteikumu izpilde. Taču lēmumu izpildē pašvaldības jau toreiz prognzēja un arī tagad norāda problēmas.
Robežas neskaidras
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš uzsver, ka pašvaldībām funkcija piedalīties sabiedriskās kārtības nodrošināšanā vienmēr ir bijusi, neatkarīgi no tā, ir vai nav tāda struktūrvienība kā pašvaldības policija. Šī funkcija vienmēr bijusi dalīta ar valsti, jautājums tikai – kādā apmērā.
«Visu laiku Valsts policijai trūkst naudas. Tāpēc 2022. gadā Pašvaldību likumā noteica, ka pašvaldības piedalās sabiedriskās kārtības uzturēšanā, izveidojot un finansējot pašvaldības policiju. Vienlaikus dalīta fun-kcija ar valsts atbildību par sabiedrisko kārtību palika, bet robežas nav skaidras joprojām,» stāsta A. Salmiņš. «LPS un daudzas pašvaldības protestēja: mums uzliek jaunu funkciju, bet finansējumu līdzi nedod! No valsts saņēmām atbildi: jums jau nekas nemainās! Rodas jautājumi: kam jāmaksā par pašvaldības policijas izveidi un finansēšanu, kāda ir sadarbība ar Valsts policiju? Valsts un pašvaldības atbildību dala vairākās jomās, bet drošība ir valsts galvenais jautājums, kam sabiedriskā kārtība ir pakārtota. Vai tagad sabiedriskās kārtības uzturēšana ir lētāka? Nē. Vai policijas ir vairāk? Formāli jā. Vai drošības kontrole ir labāka? Nē, daudzviet Valsts policijas patrulēšana notiek tikai uz izsaukumiem, to mēģina aizstāt ar pašvaldības policiju, taču tas ir nepietiekami, sevišķi Latgalē.»
Nav datu par resursiem
Vai pašvaldības iedzīvotājam nav vienalga, par kādu naudu uzturēta pašvaldības policija – no valsts vai pašvaldības budžeta? Vai tantei Bauskā un onkulim Ludzā nav pilnīgi vienalga, kas patrulē ielās vai atbrauc noregulēt ģimenes konfliktu: valsts vai pašvaldības policists?
«Jautājums ir par to, ka ar pašvaldības naudu mēģina nosegt to, ko nespēj Valsts policija. Pirms izmaiņām pašvaldības policija bija kā papildinoša, palīdzoša institūcija Valsts policijai. Mēs sludinām, ka valstī drošība ir prioritāte, bet izrādās, ka nav, kas patrulē Latgalē,» oponē A. Salmiņš. «Tajā pašā laikā Latvijas pašvaldību policijas vidējais līmenis ir stipri virs vidējā Eiropas Savienībā, piemēram, Rīgas pašvaldības policija ne gramu nav sliktāka kā Parīzē. Problēma ir tajā, ka katra pašvaldība nosaka savas policijas darbošanās kārtību un noteikumus un katrai pašvaldībai ir savas iespējas. Un deķis ir raibs. Vienā pašvaldībā ir vairāk nekā simt policistu, citā – četri. Vienā vietā labas algas un tehnika, citā – minimālas algas, nodrošinājums un darbības.»
Jāpiebilst, ka nevienai no institūcijām – LPS, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, Iekšlietu ministrijai – nav apkopotu datu par visām pašvaldību policijām, cik katrā policistu un kādā režīmā tās strādā.
Vadlīnijas nav obligātas
«Funkcijas noteiktas likumā, bet minimālās prasības, labi zinot problēmas ar finansējumu, noteiktas vadlīnijās, kas nav obligātas. Tajās teikts, ka uz 1500 iedzīvotājiem jābūt vienam labi ekipētam policistam un pašvaldības policijai jāstrādā diennakts režīmā. Rezultātā 12 pašvaldībām diennakts režīma nav – lai tādu izveidotu, vajag lielus resursus. Jāpiedalās ceļu satiksmes uzraudzībā, tur, kur ir ūdeņi – pat kuģis jānopērk! Atceros, pirms dažiem gadiem Rēzeknes mērs izdomāja likvidēt pašvaldības policiju. Valsts pārvalde apjuka: kā tad tā, kā pašvaldība iedomājas nepildīt savu brīvprātīgo funkciju?! Jāsaprot – tiklīdz izveidota pašvaldības policija, sāk strādāt likums par policiju, kur pašvaldības policijas sadaļā ir obligātas lietas, kas jāievēro. Ir zināmas prasības profesionalitātei, ko nemaz nav tik viegli ievērot. Kad Saeimā diskutējam, kā pašvaldība ar četriem policistiem var nodrošināt patrulēšanu, viens no deputātiem atbildēja: Valsts policija palīdzēs. Tad jautājums: kā vārdā, kam tad jāpalīdz, ja pēc idejas pašvaldības aizpilda to tukšumu, ko nespēj valsts? Daudz lētāka būtu profesionāla Valsts policija, un pašvaldības policijai būtu palīgfunkcija, tās pienākumi būtu kontrolēt pašvaldību saistošo noteikumu ievērošanu, rūpēties par kārtību sabiedriskajos pasākumos, palīdzēt Valsts policijai. Pēc pēdējās administratīvi teritoriālās reformas pašvaldības kļuvušas lielākas, daudzviet nāk klāt lauku teritorijas, bija jāparedz papildu nauda. Piemēram, Bauskas novads, veidojot policiju 24/7 režīmā, papildus atvēlēja 1,1 miljonu eiro. Iekšlietu ministrijas aprēķini liecina – lai nodrošinātu pašvaldības policijas darbību 24/7 režīmā un vienu pašvaldības policijas darbinieku uz 1500 iedzīvotājiem, būtu nepieciešami vismaz 2-3% no pašvaldību vērtētajiem ieņēmumiem – iedzīvotāju ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa. Aprēķinā netika iekļauti izdevumi, kas būtu nepieciešami pašvaldības policijas ekipējumam, transportam, komunālajiem maksājumiem, apmācībām,» turpina A. Salmiņš.
Viņš norāda, ka viss vēl būtu daudzmaz ciešami, ja neredzētu, ka 19 pašvaldībām šogad ir problēmas ar savu funkciju pildīšanu un labu prognožu par nākotni neesot.
«Jā, mēs gribam pašvaldības policiju, bet ne visur to var atļauties labu un pietiekami lielu. Ja stiprinātu Valsts policija, būtu mēreni laba sadarbība ar Iekšlietu ministriju, daudzmaz definēta atbildība un sadalīts finansējums par sabiedriskās kārtības uzturēšanu, ar daudz mazākiem līdzekļiem sasniegtu to līmeni drošības un kārtības nodrošināšanā, kas ir tagad,» saka LPS padomnieks.
Pieredze Ventspils novadā: vispirms jārunā
Ventspils novada pašvaldības policijas birojā Popes pagasta kultūras centrā žurnālists ieradās jau pēc darba laika. Jā, šī pašvaldības policija nestrādā diennakts režīmā: darbadienās no astoņiem rītā līdz pieciem, sešiem vai četriem vakarpusē, bet brīvdienās slēgta. Tiesa, tas visai formāli, jo policija uz norādīto telefona numuru atbildot arī pārējā laikā, kad ir dežūras.
Šajā novadā pašvaldības policija sākusi strādāt tikai šogad 3. jūnijā, kad priekšniekam Broņislavam Ostrovskim bija pirmā darba diena. 23. jūnijā viņam pievienojās lietvede, 8. un 21. jūlijā – pa inspektoram. Visi vajadzības gadījumā var strādāt uz ielas – sanākot divas ekipāžas ar jauniem «Dacia Duster» džipiem.
Priekšnieks Ventspils novadā ieradies no tāda paša amata Bauskas novadā – 58 gadu vecumā sapratis, ka dzīvē vēlas ko mainīt. Bauskā bijis labs 39 cilvēku kolektīvs, darbs sekmējies, šķīries ar asarām acīs. Kopš jūnija izbraukājis visus pagastus, ticies ar visiem pagasta pārvalžu vadītājiem, apmeklējis skolas. Sapratis, ka esot diezgan mierīgi – salīdzinot ar Bausku. Pagastos vakaros tukšs un kluss, visi mājās. Dažos pagastos dzīvojot tikai 200–300 cilvēku. Bijis Jūrkalnes Saulgriežu svētkos. Ap 3000 apmeklētāju un nevienas piezīmes par kārtību, pat neviena «kritušā», kurš nejaudātu saviem spēkiem doties projām. Savi darbiņi tāpat rodoties. Kopš 3. jūnija saņemti 30 iesniegumi, sāktas desmit administratīvo pārkāpumu lietas.
«Ugālē ļaudis sūdzējās par driftētājiem naktī. Izskaitļoju viņus un vienā pusnakti mēs satikāmies uz ceļa: es un bariņš jaunu cilvēku. Teicu, ka saprotu, kas ir jaunība un adrenalīns, vēlme izpausties, bet uz ceļa jāievēro noteikumi. Gribat karu, dabūsiet karu – piecus soda punktus un 280 eiro naudas sodu. Puiši nebija bravūrīgi un, šķiet, saprata. Mans princips: vispirms jārunā, ne vienmēr uzreiz jāsoda. Tajā pašā Ugālē cilvēki novietoja zaļajā zonā automobiļus. Saliku brīdinājuma lapiņas, un vairs neliek. Problēmas ir ar klaiņojošiem dzīvniekiem. Popē kaimiņa suns trusi nokoda, citā gadījumā – divi suņi citu suni,» stāsta B. Ostrovskis.
Policists drons
Priekšniekam esot labs kon-takts ar pašvaldības izpilddirektoru Juri Krilovski. Abi vienojušies, ka pagaidām pašvaldības policija pastrādās dažādos režīmos, arī vēlu vakarā, lai saprastu vajadzības un iespējas. Par diennakts režīmu runas neesot bijis: tam nepieciešami daudz lielāki štati un finansējums. Ir ideja sadarboties ar Valsts policiju, pamiksēt ekipāžas, citam no cita pamācīties. Ar Ventspils pilsētas pašvaldības policiju vēl neesot ticies, bet noteikti sadarbība būšot arī ar to. Ar izpilddirektoru runājuši, ka jāiet vie-dais attīstības ceļš, piemēram, nepieciešams programmējams drons. Tas varētu daudzos gadījumos ne tikai aizvietot cilvēkus, bet būt pat labāks. Stāvētu tāds drons bāzes stacijā un patstāvīgi lidotu pēc ieprogrammēta grafika vai norādēm šurpu turpu uz atkritumu konteineriem, drifta vietām, ugunsgrēkiem mežā.
B. Ostrovskis kopā ar pašvaldības amatpersonām apskatījis Usmas ezera krastu, kur daudzviet nesakopts, sabrukušas piestātnes. Tapšot pašvaldības saistošie noteikumi, kas uzliks par pienākumu ļaudīm savus īpašumus sakopt arī tur. Priekšnieks aizbraucis arī uz jūras malu, kur brāļi lietuvieši šovasar aizsargjoslā slikti uzvedušies: pārvietojušies ar transportlīdzekļiem, uz stabiem cēluši teltis un nojumes, kādas 20 tāda veida nometnes fiksējis. Turklāt lietuvieši viltīgi: vieni brauc projām, otri jau vietā, bet vietējie jaukajās atpūtas vietās klāt netiekot.
«Lietuviešiem teicu: šogad brīdinu, nākamvasar jau likšu 1500 eiro sodu. Nevajag izlikties pa muļķiem! Kad es aizbraucu uz jūsu Kuršu kāpu, es taču netaisu apmetni aizsargjoslā un neaizbildinos, ka kaut ko nezinu vai nesaprotu!» B. Ostrovskis var būt arī bargs. ◆
Ko sagaidīja pašvaldības?
Kad apspriesti grozījumi likumos, kas pašvaldībām uzlika pienākumu veidot policiju, LPS atzinumos Iekšlietu ministrijai akcentēja problēmjautājumus.
- Pašvaldības policijas apmācība, kur paredzama arī no valsts budžeta finansēta ievadapmācība.
- Pašvaldību policijas sociālās garantijas vismaz Valsts policijas līmenī.
- Kompetenču un funkcionālais sadalījums starp Valsts policiju un pašvaldības policiju, kā arī atbalsta un sadarbības formas ievērošana. Pašvaldības policiju finansē un tās materiāltehnisko apgādi nodrošina no pašvaldības līdzekļiem, bet likumā «Par policiju» ir izslēgta norma, ka pašvaldības policiju var finansēt arī no valsts budžeta.
- Pašvaldību likuma 4. pantā teikts: «Nododot pašvaldībai jaunu autonomo funkciju vai uzdevumu, kura izpilde saistīta ar izdevumu palielināšanos, vienlaikus pašvaldībai nosakāmi finansējuma avoti šīs funkcijas vai uzdevuma izpildes nodrošināšanai.» Jautājums – kādi būtu finansējuma avoti?
Nebūs vienota standarta
Iekšlietu ministrijas atbildes uz LPS jautājumiem (publicējam saīsināti).
Pašvaldības policijas uzdevumi vispārīgi ir noteikti likuma «Par policiju» 19. pantā, tā ir likumpārkāpumu profilakse; informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz informāciju, tās nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām par iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem; pašvaldības saistošo noteikumu ar administratīvo atbildību kontrole, kā arī administratīvo sodu noteikšana par noteikumu pārkāpšanu un to izpilde; vardarbības draudu novēršana.
lPašvaldības policijas kompetence administratīvo pārkāpumu jomā pašlaik noteikta vairāk nekā 60 likumos, kā arī pašvaldību saistošajos noteikumos.
Ņemot vērā to, ka iespējas un īstenotā pieeja pašvaldības policijas veidošanā katrā pašvaldībā atšķiras, nav iespējams noteikt vienotu pašvaldības policijas standartu. Iekšlietu ministrija sadarbībā ar pašvaldībām izstrādāja vadlīnijas pašvaldības policijas izveidei un darbībai. Vadlīnijās ierosināts pašvaldībai slēgt sadarbības līgumu ar Valsts policiju vai reģiona pārvaldi. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu iestāžu sadarbība notiek bez maksas, ja nav noteikts citādi.
Jautājums par apmācību saistīts ar pašvaldībās pieejamo finansējumu. Pašlaik Valsts policijas darbinieku apmācību nodrošina Valsts policijas koledža, taču tajā nav specifiskas mācību programmas pašvaldības policijas darbiniekiem. Tādas izstrāde ir iespējama, taču mācības auditorijai, kas nav Valsts policijas darbinieki, iespējama tikai kā maksas pakalpojums. Valsts policijas koledža vērtē šādas programmas īstenošanas iespējas.
Vadlīnijās noteikts, ka pašvaldības policijas darbinieku kandidātu atlasē ievērojamas likuma «Par policiju» vispārīgās prasības. Pašvaldība kā darba devējs pašvaldības policijas darbinieku kandidātiem var paredzēt specifiskas prasības izglītībai, veselības stāvoklim, fiziskajai sagatavotībai, stresa noturībai, profesionālajai pieredzei, transportlīdzekļa vadītāja kvalifikācijai utt. Vienotu standartu ieviešana ir atkarīga no pašvaldību specifikas un finansiālajām iespējām.
Pašvaldību likuma 4. panta ceturtajā daļā noteikts, ka autonomo funkciju izpildi finansē no pašvaldības budžeta. Likumā «Par policiju» noteikts, ka pašvaldības policija tiek finansēta un materiāli nodrošināta no pašvaldības līdzekļiem.
Teksts un foto Artis Drēziņš, «Latvijas Avīze»
UZZIŅAI
Pašvaldības policijas pienākumi
Likumā «Par policiju» noteiktie pašvaldības policijas pienākumi:
1) likumpārkāpumu profilakse;
2) ar iespējamiem likumpārkāpumiem un notikumiem, kuri apdraud personu vai sabiedrības drošību, saistītu iesniegumu un informācijas reģistrēšana, reaģēšana uz sniegto informāciju, kā arī saņemtās informācijas nodošana kompetentām amatpersonām un institūcijām;
3) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību saistošie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī administratīvo sodu piemērošana par noteikumu pārkāpšanu un to izpilde;
4) Valsts policijas un Valsts drošības dienesta atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;
5) tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija gadā par tā novēršanu, pārkāpēja aizturēšanu, notikuma vietas apsargāšanu un nekavējoties par to paziņo Valsts policijai, kā arī nodod tai likumpārkāpēju un dokumentus. Šajos jautājumos Valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem.
Foto – LETA
Reklāma