PUĶU PUŠĶISEsmu vientuļa otrās grupas invalīde. Nokļūt slimnīcā man ir nācies ne reizi vien. Šoruden Bauskas slimnīcas ķirurģijas nodaļā nonācu, pēkšņu, skaudru sāpju mocīta. Ģimenes ārste Ilze Kukute rīkojās ātri, izsauca neatliekamo medicīnisko palīdzību. Tās darbinieki mani saudzīgi nogādāja slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Ārstēšanu uzņēmās jaunais ķirurgs Vadims Kilasonija. Pēc medicīniskajām procedūrām viņš vienmēr ienāca palātā un apjautājās, kā jūtos, priecājās, ka esam sāpes uzvarējuši, kaut arī ārstēšana jāturpina mājās ģimenes ārstes uzraudzībā.Puse šīs uzvaras ir slimnīcas personāla attieksmē pret pacientiem – māsiņu mīļajās, saudzīgajās rokās, līdzjūtībā, sanitāru uzmanībā un izpalīdzībā, kā arī pavāru meistarībā. Tas viss mazina sāpes pat bez zālēm.Līdz nepazīšanai pārvērstas slimnīcas palātas un kabineti. Viss tīrs, spodrs. Tur patīkami ne tikai ārstēties, bet, jādomā, arī strādāt.Lai visiem jaukajiem un iejūtīgajiem cilvēkiem slimnīcā, īpaši ķirurģijas nodaļā, stipra veselība un saprašanās ģimenē, lai rudens krāsas priecē jūs, līdz tās nomainīs ziemas baltums!Pēc desmit slimnīcā pavadītām dienām es vairs nevaru teikt, ka esmu vientuļa, ja blakus ir tik daudz atsaucīgu un gaišu cilvēku.
