Kas vajadzīgs cilvēkam, lai mīlētu savus vecākus, māju, vietu, kur dzimis, un zemi, kur audzis?Ozols, kam katru rītu un vakaru garām ej. Es zinu, ka tas ir katram sirdī. To nevar izmērīt, nosvērt, tas aug līdz ar bērna pirmajiem solīšiem, ar pirmajiem māmiņas aizrādījumiem par zemē nomestu papīriņu, par neapzinīgu iekāpšanu puķu dobē. Ja katram «nedrīkst» būs paskaidrojums, kāpēc to nevar darīt, nebūs vajadzīgs speciāli audzināt patriotismu. Tas būs katram sirdī.Neatļausimies izmētāt atkritumus, lauzt soliņus, izmīcīt puķu dobes. Mūsu Latvija ir skaista, savdabīga zeme. Nenoslogosim prātu ar politiku, darīsim, ko varam, lai mūsu dzīve būtu skaistāka, jo uz paplātes neviens neko nenesīs, arī valdībā visi nokļūt nevarēsim. Mēs esam sīksti. Valdības iet un mainās, bet tauta paliek. Valsts svētkos vēlu visiem Latvijas iedzīvotājiem: «Galvu augšā!» Saviem vecsauliešiem veselību, dzīvesprieku! Tas, ko mūsu senčiem ir nācies pārdzīvot, salīdzinot ar šodienu, ir pārejošs periods. Dzīvosim ar cerību, būs labi! Latvija mana. Tev jau deviņdesmit.Vai patiesi tik daudz?Tu esi tik jauna, skaistāka topi.Tādai tev jābūt arvien.Tev novadi četri, cits skaistāks par citu,Kā lakati četri, kas tevi klāj.Tev jāpaliek staltai, kaut neliela esi,Un mums jābūt lepniem par to.Esi sveicināta, Latvija mana,savā deviņdesmitajā.
