Liegties nav vērts: mēs taču nojautām, ka Latvija ir iztukšota.
To visnepievilcīgākā veidā atklāja globālā ekonomiskā un arī morālā krīze. Cik ļoti tā skārusi pat valsts augstāko likumdevēju Saeimu, bija pārsteigta no akadēmiskās vides parlamentā iekļuvusī Janīna Kursīte. Divdesmit stundu ilgajā Saeimas plenārsēdē atšķirībā no Valsts prezidenta viņai tomēr izdevās uz brīdi apklusināt deputātus un pārtraukt viņu staigāšanu un arī snaušanu, lai paustu savu viedokli par Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) noteikto ekonomikas stabilitātes plānu.Bēdīgi slavenajā intervijā bisnesmeņu raidstacijai «Bloomberg TV» finanšu ministrs A. Slakteris nevarēja nosaukt prioritāro nozari, kuru visvairāk ietekmējusi krīze. Atbildi atradu akadēmiķa J. Stradiņa intervijā žurnālam «Mājas Viesis»: «Neviens cits jau Latviju nevalda kā pašu ievēlētā valdība, kam diemžēl mantas sagrābšana ir kļuvusi par prioritāti, bet nespēja domāt stratēģiski – par lielāko bēdu.» Ne tik skarbi, bet tomēr kritiski izteicās prezidents V. Zatlers, uzrunājot Saeimu pirms valsts glābšanas dokumenta apspriešanas 11. decembra plenārsēdē, – viss ir izsmelts, nekas nav uzkrāts. Viņš īpaši aicināja deputātus neiznīcināt vārda brīvību, bet stabilizācijas plānu nosauca par «nesekmības lapu». Dienu iepriekš prezidents lūdza Saeimas frakciju vadītājus un neatkarīgos deputātus parakstīt Adventes vienošanos, ka šo «nesekmības lapu» viņi tomēr atbalstīs. Nebija taču cita varianta. Tādu nepiedāvāja arī opozīcija.Kad vilks aitās, par vēlu sētu celt. Bijušais ārlietu ministrs A. Pabriks situāciju raksturoja spilgti: treknie gadi ir beigušies, bet treknie runči ir palikuši.Pieļauju, ka finanšu rēķinātāji nezina, cik mums aizdos SVF, Zviedrija vai kāds cits, bet neziņa, cik naudas vajadzētu aizņemties, lai glābtu valsti, pārsteidz un vedina domāt, vai kāds vispār nojauš, kur atrodamies. Turpretī smalki aprēķināts, ka atriebības cena sabiedriskajiem medijiem Latvijas Radio un Televīzijai ir to budžeta samazinājums 2009. gadam par 3,7 miljoniem latu. Divkāršots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) presei, paredzēts samazināt algas valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem par 15 procentiem, paaugstināt PVN medikamentiem, elektrībai, komunālajiem pakalpojumiem utt. Ģimenes budžetu neglābs ienākuma nodokļa samazinājums par diviem procentiem. Bez liekas galvas lauzīšanas nenormālā steigā pāris naktīs valsts atsviesta atpakaļ pagājušā gadsimta 90. gados.Liktenīgajā naktī visērtāk jutās «stabilitātes garants» A. Kalvītis. Kreklā izmeties, viņš staigāja pa zāli, tērgāja ar kolēģiem un arī pasnauda. Iespēju palepoties ar saviem sasniegumiem pilnībā izmantoja A. Šlesers. Sēdes vadītājs pat nemēģināja viņu apturēt, kaut arī ministra monologam nebija nekāda sakara ar apspriežamo tēmu.Piektdienas rītā I. Godmanis bija tik ļoti uzskrūvējies, ka, pacietīgi noklausījies deputātu kori, metās slavēt Saeimu kā vienu no spējīgākajiem parlamentiem Eiropā, par tās atlaišanu nedrīkstot pat ierunāties. Profesore B. Zepa Saeimu raksturoja «atturīgāk», to nodēvējot par «valdības lēmumu reģistrācijas mašīnu». Savukārt bijušie premjeru padomnieki pilnmēness iespaidā notikušo nosauca par veselā saprāta apmulsumu.
