Katru dienu es meklēju prieku, kaut mazdrusciņ, ja ne pilnu sieku.Priecīga, ka radioviļņos Ziemsvētku sveicienus saklausu pirmos. Kopš pagājušās nedēļas Doma laukumā, pie eglītes – pēdējā plaukumā –, stāv radiobusiņš, nezinu, kādas krāsas. Tas aicina radus tuvus un tālus, pat brāļus un māsas, lai svētku vēlējumus sūta cieši – pa telefonu vai ēterā tieši.Lai glābtu «Latvijas Pastu», ir nolemts parādu nastu uzlikt uz rakstošās tautas pleciem, pastmarku cenu paceļot no divdesmit diviem santīmiem uz trīsdesmit pieciem. Nevajag bojāt omu, bet ielīksmot sevi ar jauku domu: ar prieku vēstuli pastkastē baksti, grūtā brīdī atbalsti valsti.Nav jau tā, ka vairumā tikai sliktas ziņas, jāmāk vien sakārtot tās pēc sirdsapziņas. Godmanis vēl tikai ierunājās par valsts pārvaldes optimizāciju, kad Segliņš priekšā izstūma savu partiju un nāca klajā ar lēmumu samazināt valstī ministriju lērumu. Tai pašā brīdī pamodās premjers, rokās tam optimizācijas mērs: no ministrijām astoņpadsmit krīzes gados palikšot vienpadsmit. Ar koalīciju jau viss esot saskaņots, ne tikai snaudas brīžos izsapņots. Pat Grīnblatu Māris, tāpat kā zaļo zemnieku Brigmanis, vēlēšanu tuvumā sapratis: tautas parunā vārdus nesajauksi – kādās ragavās iesēdies, tādās brauksi.Ministrijas slēdzot vai apvienojot, gudrie valdībā izdomāšot, vai nevarētu vienoties par apsvērumu, kuru ministru atzīt par turpmākai «lietošanai» nevēlamu. Tauta varēšot lietussargus nolikt malā, šoreiz paši ar visu tikšot galā. Tikai algā par visiem mūsu priekiem vajadzēšot acis pievērt uz padomniekiem. Uzņēmumu valdēs arī turpmāk tiem vieta un alga joprojām tūkstošos – cieta. Krīzes vētrām atvērta naudiņa mana un tava, bet neskarta bija un būs partiju barotava. Eglīšu mirdzumā raugoties, mēs taču varam solīties neatņemt «treknajiem» visu, ka pat guļvietai nepietiks cisu.Pirms Ziemsvētkiem pa jūru vai gaisu nāks Valūtas fonds ar dāvanu maisu un rādīs visas sabiedrības priekšā, cik miljardu tajā iekšā. Vēl nezinām, kas pie dalīšanas tiks, cik kopējā plauktā liks, cik kādam kabatā tiks. Lai katrs apmierināts un Ziemsvētkos mierīgs prāts, mums skaidro, ka uzraugi īpaši sagatavoti, lai aizdotos miljardus apsaimniekotu.Ja nu tomēr visi striķi trūks – apakšslāņi bruks, bet augšas tūks, tad nu gan latvieši, no kauna klāti ar sviedriem, ar lūgumu iešot pie ziemeļu kaimiņiem zviedriem, lai nu šos pie sevis ņemot, kaut vai okupējot. Turklāt no zviedru laikiem Livonijā līdz mūsu dienām drīz paiešot 380 gadu, un vai nu mazums Kurzemē un Zemgalē ziemeļu kaimiņiem radu.Lai nu paliek šī sensenās vēstures lieta, tai teikās un pasakās vieta. Ja nu patiesi Ziemsvētkos bažīgs un sapīcis gars, prieku spēs radīt arī viens vienīgs eglītes zars: «Ziemassvētku vizmā/ Zaļā egle līkst,/ Visa zeme šonakt/ Dieva rokās slīgst.»
