Šogad visvairāk trūka baltās krāsas. Bija uzplaiksnījumi – Dziesmu un deju svētki, «Gaismas tilti», valsts 90 gadu jubileja ar žilbinošiem salūtiem –, bet gada beigās nokļuvām pilnīgā tumsā, kas daudzus noveda izmisumā.Negaidīti. Un baisi, domājot par to, kas iedzīvotāju zemākos slāņus gaida jaunajā, 2009. gadā un kā dalīt to, kā faktiski nemaz nav. Ak jā, atklājas, ka Latvijā vēl ir meži un to izciršana pieaugšot par 20 procentiem.Valsts prezidents V. Zatlers Ziemassvētkos aicināja mūs sargāt savu mīlestību, ticību un vienotību, eksprezidente V. Vīķe-Freiberga – censties pielāgoties situācijai, kāda radusies valstī. Arhibīskaps J. Vanags domā, ka šo krīzi jeb «burbuļa plīšanu» varētu uzskatīt par glābšanas signālu, «lai ieraudzītu īstenību, uz kā dzīve ir būvēta», liekot saprast, ka tā nav tikai nauda.Diemžēl pēdējās nedēļās runa ir galvenokārt tikai par naudu: cik vajag, cik dos, vai vispār dos un kādi ir nosacījumi. Pēdējie jau ir zināmi: valstij ienesīgāko nodokļu – PVN un akcīzes nodokļa – pieaugums, atalgojuma sarukums, dzīves dārdzība kopumā un bezdarba un bankrota draudi. Tie ir vispārinājumi, bet katra ģimene to izjutīs citādāk.Lai cik sarauktu pieri no TV ekrāna uz mums raugās premjers I. Godmanis un neaizmirst atgādināt, ka būs vēl sliktāk, latvietis patiešām nedomā padoties. Dzīves ritms vēl nav mainījies, cilvēki, iespējams, ar mazākiem ienākumiem, ir atsaucīgi, kad runa ir par slimiem, kā arī talantīgiem bērniem. Uz talantu, zināšanu un veselības rēķina nedrīkst labot it kā savvaļā palaistās valdības kļūdas. Tāpēc lietussargus nevajadzētu nolikt par tālu.Zināms, ka nauda, septiņi ar pusi miljardi eiro(!), būs – pa daļām, pa drusciņai, ik nedēļu atrādot Starptautiskajam Valūtas fondam, kam latos pārvērstie eiro tērēti. Kā zināms, naudas ceļu lēmēji būs tie paši un daudzi viņiem neuzticas, jo varas apreibinātie iemanījušies pat kamieli caur adatas aci izvilkt.Gribēju atvadīties daudz emocionālāk, bet nevēlējos jaukt to stilu, kādu esmu ieturējusi, vairāk nekā divpadsmit gadu rakstot «Nedēļas malku», atzīstos, arī sēdama diezgan daudz negatīvas enerģijas. Kaudzītē sakrauti visu divpadsmit gadu dienu kalendāri ar notikumu pierakstiem. Tajos daudz rūgtuma, neticības, piesardzības ar mazu cerību piedevu. 2009. gada kalendāru neesmu iegādājusies, un tas nozīmē, ka «Nedēļas malks» beidz pastāvēt. Bet mums pielemto likteņa nastu arī turpmāk tik un tā nesīsim visi kopā.Būsim drosmīgi, spītīgi un laimīgi!
