Krīzes situācijā valdībai vispirms vajadzētu sasaukt kopā uzņēmējus un pavaicāt – ko mēs varam darīt jūsu labā? Ko vajadzētu mainīt? Valdība sarīkoja Valsts ieņēmuma dienesta konferences, uz kurām finanšu ministrs ieradās ar jau…
Turpmāko valdības darbību attiecībā pret uzņēmējiem var uztvert nevis kā neitrālu, bet gan naidīgu. Jaunās nodokļu likmes un to ieviešanas process apgrūtinās dzīvi ne vienam vien uzņēmējam. Jādomā, ka galvenais mērķis – lielāki budžeta ienākumi – netiks sasniegts. Rezultātā – bezjēdzīgi apgrūtināta dzīve uzņēmējiem un reizē arī parastajiem strādniekiem.
Prognozējot notikumu attīstību 2009. gadā, tiek uzsvērti daži faktori, kuru ietekmē nodokļu ienākumi nebūs tik lieli, cik plānoti. Pirmais – notiks ļoti straujš ēnu ekonomikas pieaugums, it īpaši tūrisma nozarē. Iespējams, ka oficiālais apgrozījums ne vienam vien samazināsies uz pusi, divām trešdaļām vai pat vēl vairāk. Otrais – uzņēmēji taupīs un darīs to arī uz darbinieku rēķina. Trešais – daudzas nozares var tikt atmestas tajā pašā situācijā, kāda bija 90. gadu vidū. Vienīgais, kas kaut cik var noturēt līmeni, – investīcijas, kas ir ieguldītas šo desmit gadu laikā. Jārēķinās, ka kopējā nodokļu summa, ko iekasēs valsts, var būt pat mazāka nekā tad, ja tiktu atstātas iepriekšējās nodokļu likmes.
Pasaules valstu līderi ir izlasījuši vismaz vidusskolas ekonomikas mācību grāmatas un darbojas atbilstīgi krīzes situācijai – tiek samazināti nodokļi, palielināts valsts atbalsts, dažās valstīs pat devalvēta valūta, jo arī šādi pasākumi reizēm atvieglo krīzes situācijas. Latvija izceļas ar lēmumu kavēšanu par vairākiem gadiem – pašreizējie valsts likumi iederētos 2006. un 2007. gada mijā, nevis tagad. Diemžēl jāiemet liels akmens arī Latvijas tautas lauciņā – valdību vajadzēja mainīt vismaz pirms gada, ja vēlējās ko būtiski uzlabot situācijā, kāda tobrīd bija valstī. Tagad jau var būt par vēlu.
Viens no argumentiem, kāpēc tika ņemts Starptautiskā valūtas fonda kredīts, ir eksporta atbalsts. Tūrisma industrija ir viena no galvenajām naudas piesaistītājām no ārzemēm, un jaunā PVN nodokļa likme spēcīgi samazina tās konkurētspēju. Kā pamatojumu izmantojot kreditora prasības, tiek grauta Latvijas ekonomika. Cita skaidrojuma šīm darbībām pagaidām nav.
Var pamanīt, ka ir mainījusies uzņēmēju attieksme pret valsti. Atšķirībā no 90. gadu sākuma, kad uzņēmēji saprata, ka valdība viņus neaizsargā, tagad viņi jūt, ka tā viņus sāk pat apdraudēt. Ražotāji saka: «Mērķis ir mūs novājināt. Vienaldzība. Mēs esam ķīlnieki kredīta atmaksai. Speciāla ignorēšana.» Kā lai vērtē valdību, kuras katru jauno lēmumu valsts iedzīvotāji sagaida ar bailēm par nākotni?
