Man ir savāda izjūta. Pārskatīju rakstus portālā www.bauskasdzive.lv un atradu Brigitas Krauzes pārdomas blogā «Šodien lielākā tautas daļa ir pievilta».Es jūtos pievilts. Kopš barikāžu laika ticēju, ka valdība rūpējas par tai uzticēto valsti. Vecrīgas grautiņš radīja milzīgu plaisu manā pārliecībā, jo neviens valdības pārstāvis nepieļāva pat nelielu varbūtību, ka varētu būt līdzvainīgs šajās masu nekārtībās. Radās iespaids, ka visvairāk vainīgi četri baušķenieki.Manus uzskatus par valdību pilnībā sagrāva pēdējā «Sestdienas» numurā publicētais raksts «Astoņkājis». Valdība ir atsevišķu grupējumu naudas avots, kur tiek sadalīti amati ar lielajām algām, kā arī ar prāvām valsts subsīdijām atbalstīti daži šiem grupējumiem tuvi uzņēmumi. Vēlēšanas tiek uztvertas kā biznesa projekts, kurā tiek ieguldīta nauda, nokļūstot valdībā, to vairākkārt atpelna.Tagad saprotu komunisma piekritēju izmisumu pirms 20 gadiem. Nav viegli pieņemt, ka valdība, kas vienmēr sludinājusi, ka aizstāv tavas tiesības un rūpējas par valsti, patiesībā mēģina uzturēt nelielu birokrātiskā aparāta grupu.Šāds modelis spēj funkcionēt, ja apgrozās daudz naudas. Bet, līdzīgi kā lielie ASV investīciju fondi, tas ātri bankrotē problēmu gadījumā, jo vadītāju milzīgās algas netiek nosegtas ar reāliem ienākumiem. Situāciju neglābs pat algu fonda samazinājums, jo sistēma paliek nemainīga – darba imitācija par lielu atalgojumu.Pirmo reizi man vairs nav ideju pozitīvam attīstības scenārijam tuvāko desmit gadu laikā. Un arī janvāris Latvijā jau vairāk nekā simt gadu nav mierīgākais mēnesis.
