Maz būs vecāku, kuri spētu apgalvot, ka viņi nekad nav pacēluši roku pret savu bērnu.Tā ir ikdienas vardarbība, ko uzskata par audzināšanas sastāvdaļu. Uzmanību uz to saasinājis centrs «Dardedze» 2008. gada beigās sadarbībā ar pētījumu centru «Data serviss», aptaujājot vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, lai noskaidrotu cilvēku attieksmi pret bērnu fizisku sodīšanu.«Jebkāda veida sods bērnā izraisa vainas apziņu, bailes un kaunu. Mūsu pieredze rāda, ka bērni ļoti detalizēti atceras, kādā veidā saņēmuši sodu, kurā vietā tas noticis, kāda bijusi siksna, cik ļoti tas sāpējis, taču gandrīz nekad tie neatceras iemeslus, par ko šis sods bijis,» saka centra «Dardedze» vadītāja Agnese Megne. Sava loma ir arī tagadējiem ekonomiskajiem apstākļiem un to sekām – bezdarbam, kredītu slogam, neziņai, izmisumam. Tie noved vecākus līdz bezcerībai, un stresā viņi paceļ roku pret saviem bērniem.Daudzi vecāki, atceroties savu bērnību, joprojām uzskata, ka siksna ir efektīvākais audzināšanas līdzeklis. Bieži vien pietiek ar vienu pērienu, lai izveidotos neatgriezeniska plaisa starp bērnu un vecākiem. Vecākiem šķiet pašsaprotami turēt savus bērnus pa gabalu no elektrības, suņiem, pirkstu apdedzināšanas un cita, kas izraisa sāpes. Turpretī par normālu tiek uzskatīts pēriens kā soda veids.«Aicinu lietot siksnu tam mērķim, kam tā ir domāta, nevis sišanai,» saka kampaņas radošās idejas autors, reklāmas aģentūras «DDB» izpilddirektors Andris Rubīns. Četras nedēļas līdz 28. februārim ikviens, kurš atbalsta bērnu audzināšanu bez vardarbības, var izrādīt atbalstu kampaņai, simboliski noliekot siksnu tirdzniecības galerijas «Centrs» pirmajā stāvā, speciāli tam paredzētā stendā.Informāciju par kampaņu un derīgus padomus var uzzināt mājaslapā www.noliecsiksnu.lv.
