Šajā laikā domas piepildītas ar ritma jēdzienu ikdienišķajā, kā arī tā vērienīgākā un svarīgākā izpratnē.Zināms taču lauku cilvēku ritms, kuri diendienā gādā par ganāmpulkiem. Viņu darbs piena ceļā ir gaužām sašūpojies, un šī viļņošanās nav jūtama tikai pašu saimniekošanā vien. Kavējas maksājumi partneriem, kavējas aizdevumu dzēšana bankām. Tas noticis laikā, kad zemkopības ministrs Mārtiņš Roze nav pārtraucis uzsvērt, ka piensaimniecība ir prioritāte. Nākamās nedēļas sākumā pārliecināsimies, vai nozares pasargāšanā no izputēšanas kas konkrēts būs izdarīts. Zemnieki, gan lopkopībā, gan augkopībā strādājošie, izlec no ierastā ritma, jo gluži vienkārši citādi vairs nav iespējams. 27. janvārī akcijā visā Latvijā piedalījās aptuveni četri tūkstoši lauksaimnieku, kas protestu norises vietās bija ieradušies ar vairāk nekā divarpus tūkstošiem tehnikas vienību. Ir pieteikta cīņa par lauksaimniecības pastāvēšanu un nozares attīstību. Šoreiz – tik skarba un nepiekāpīga. Lauksaimnieki nav noskaņoti padoties.Lai kādus attaisnojumus meklētu valdības vīri, nav argumentācijas faktam, ka jāuzšķērž piensaimniecība, likvidējot ganāmpulkus, kas veidoti, saņemot valsts institūciju akceptu ES standartu sasniegšanas projektiem un citiem biznesa plāniem. Jā, gudrie vīri piesauc globālo ekonomisko krīzi, bet viņu vispirmais uzdevums ir rīkoties, lai pašu zemē nepazustu nozare, kuras veidošana vai atjaunošana prasa nevis dienas, bet gadus.
