Mūsu valstsvīri atgādina viduslaiku kundziņus.Tolaik uzticamiem kalpiem par labu kalpošanu piešķīra lēņus un dzimtcilvēkus, lai uzturētu labklājību un nodrošinātu labu dzīvesveidu.Politiķiem uzticamu cilvēku salikšana uzņēmumu kontroles padomēs nav spējusi glābt krīzes situācijās un jūtami uzlabot uzņēmumu darbību. Šos cilvēkus vienkārši uzturam, darba rezultāta nav. Spēju pat iedomāties atbilstīgu tekstu: «Mēs piešķiram jums dažus tūkstošus elektrības, gāzes, televīzijas u. c. patērētāju nodrošinātam ienākumam uz četriem gadiem!»Jau vairākus mēnešus izteikti jūtu dzimtcilvēka statusu. Pasažieru pārvadātāju firmām pēc konkursa noteikumiem tiek segti zaudējumi un sniegtas dotācijas. Ienākumus nodrošina attiecīgā apgabala iedzīvotāji neatkarīgi no uzņēmuma darba rezultātiem. Nevienu neinteresē, ko domā konkrētā reģiona, arī Bauskas un rajona, iedzīvotāji.Pārdomu mērķis nav kāds konkrēts uzņēmums. Latvijā dažādās nozarēs tiek veidoti un atbalstīti monopoli, bet esošos monopolus likvidējam ar lielu nevēlēšanos. Saprotu, ja valsts uzņēmums darbojas brīvā tirgus situācijā un efektīvi, bet nespēju pieņemt, ka peļņu gūst tikai no dotācijām jeb izdevīgākiem tirgus noteikumiem salīdzinājumā ar privātajiem uzņēmumiem. Šādā situācijā valsts piešķir viduslaiku tiesības izmantot citus uzņēmumus vai iedzīvotājus eksistences nodrošināšanai. Cik kungu mēs varam uzturēt?Atšķirībā no dzimtcilvēka, man vēl ir tiesības aizbraukt. Bet sajūta, ka brīvības ir mazāk, ir ļoti izteikta.
