Rīgā, ejot gar Brīvības pieminekli, paceļu galvu augšup uz trim zvaigznēm.Ar šo 1935. gadā atklāto monumentu ir vērts lepoties, jo tas uzcelts par tautas saziedotiem līdzekļiem. Tas patīk un iedvesmo, jo esmu ar tādu kā pasaules lāpītājas ievirzi dzīvē. Tomēr pēdējā laikā ar skumjām vēroju, kā tiek izniekota pati cēlā ziedošanas ideja. Tā sāk līdzināties apsēstībai, it kā ar ziedojumiem varētu glābt jebko, arī maksātnespējas priekšā nonākušo valsti. Ziedojumi tika lūgti seriāla veidošanai, lai neatņemtu cilvēkiem ikvakara pusstundas pozitīvās emocijas. Vajadzīgo summu savākt neizdevās, un nu šo izklaides preci apņēmies ražot privātais TV kanāls, kam arī tiks cilvēku saziedotie vairāk nekā 30 tūkstoši latu. Starp citu, tā ir summa, par kuru vairākiem bērniem varētu nopirkt dzirdes implantus… Nu ir laiks ziedot, lai skanētu «Runā Rīga!» un «Runā, Latgale!» – radiokanāli, kas dažādu iemeslu dēļ nonākuši līdz bankrotam. Ziedot varētu, lai neaizver mazās skolas un slimnīcas vai arī lai Bauskas ielas krēslas un nakts stundās ir apgaismotas. Vai nav laiks vākt naudu arī strauji augošajam bezdarbnieku skaitam un tiem, kuri, bez darba palikuši, nespēj samaksāt kredītus? Sametīsim zemkopjiem un piensaimniekiem!Ziedo minimālo algu, pensiju, stipendiju, bērnu pabalstu saņēmēji. Ziedo, nevaicājot, kurš ziedos viņiem. Saspiedīsimies ciešāk, ar muguriņām kopā, lai nenosaltu, kā pingvīni, ieteica premjers…
