Pirms daudziem, tiešām daudziem gadiem biju rajona nepilngadīgo lietu komisijas sastāvā.Regulāri kopā sanākot, nopietni pieaugušie tajā «svētīja» pusaudžus, kuru laika pavadīšanas veidu apzīmēja ar saīsinājumu «n/n» – nestrādā un nemācās. Sava tiesa sutas tika līdznākušajiem vecākiem, jo toreiz «n/n» bija liels kauns un, tā turpinot, varēja tikt arī speciālā režīma skolas solā. Darbu tad varēja dabūt katrs, un kas kaitēja mācīties?Atceroties to laiku, varu skumji pasmaidīt. Toreizējo kaunināto bērni nāk pretī pa ielu katru dienu (ja nav Īrijā), un bravūras viņu uzvedībā nav. Darba vietu trūkst pat profesionāliem speciālistiem, piemēram, būvniecībā un citās nozarēs.Runājot par mācībām, pašlaik pilnīgi nav skaidrības, kā tās turpinās pašreizējās vakarskolas audzēkņi. Tikpat miglaina ir mazo lauku skolu pastāvēšanas iespēja, veidojoties novadiem. Divas pamatskolas un viena vidusskola kā, piemēram, Rundāles novadā, vēl ir topošās pašvaldības budžetam pavelkams variants. Bet vai Bauskas novadam pietiks spēka uzturēt četras vidusskolas un, ja nemaldos, 11 vispārējās pamatizglītības iestādes, mākslas un mūzikas skolas pat nepieminot? Līdzīga situācija arī Vecumnieku novadā.Lai ceļš uz skolu neaizaugtu, prognozē internātu atjaunošanu. Kurš tad spēs samaksāt par skolasbērnu ikdienas vadāšanu turp un šurp? Kaut arī nauda solās sekot skolēnam, apzīmējums «n/n» var atkal kļūt aktuāls. Tikai ne vairs kā kaunināšanas objekts, bet gan dzīves ikdienas apzīmējums.
