Puķu pušķis.Vissirsnīgākajiem vārdiem gribu pateikties tam jaunajam cilvēkam, kurš 18. februārī piestāja pie sievietes, kas bija ceļā uz autobusu pieturu pakritusi uz ledus. Tik daudzi pabrauca garām pat nepiebremzējuši.Esmu pensionāre, dzīvoju Ziedoņu ielā Bauskā. 18. februārī bija jādodas pie ģimenes ārstes un gāju uz autobusa pieturu, lai tiktu līdz autoostai. Nelaimīgi gadījās, ka paslīdēju un kritu, jo zem sniega bija ledus kārta. Potīte sāpēja, mugura bija satriekta, saviem spēkiem nespēju piecelties un nesapratu, ko nu darīt.Piestāja automašīna, no kuras izkāpa jauns cilvēks. Viņš palīdzēja piecelties. Uzzinājis, kas noticis, un, sapratis, ka jātiek līdz ārstam, puisis mani iekārtoja mašīnas sēdeklī un aizveda līdz pat ārstes prakses durvīm Zaļajā ielā. Vēlāk sazinājos ar mazdēlu, kurš mani nogādāja pie ķirurga slimnīcā un pēc tam mājās. Potīte sāp, bet ceru, ka būs labi.Biju tik aizkustināta par necerēto palīdzību, ka neattapu pavaicāt jaunā cilvēka vārdu, ne arī iegaumēju mašīnas numuru. Tāpēc ar laikraksta palīdzību sūtu simtu paldies par palīdzību. Lai Dievs viņam palīdz visās gaitās un sirdī nezūd līdzjūtība!
