Latviešu cīņa un upuri leģiona rindās nebija veltīgi.Lai piedod tie, kas labprātīgi vai arī piespiesti gāja zem sarkanajiem karogiem ar sarkano zvaigzni pie cepures. Viņi necīnījās par 1918. gada 18. novembrī dibināto Latviju, bet atbalstīja komunistiskās partijas organizēto genocīdu, kas ir lielākais noziegums pret latviešu tautu visā tās vēsturē.Šogad Latviešu leģiona dienā atcerēsimies un godināsim visus, kuri nenodeva savu zemi un tautu un bez atlikuma ziedoja sevi cīņā par Latvijas brīvību un neatkarību. Mēs, latvieši, esam lepni par kalpakiešiem un leģionāru leģendārajiem varoņdarbiem, un atmiņas par to ir mūsu tautas neatņemama bagātība. Lai Dzimtenes smiltis sedz mūsu varoņus, viņu gars vienmēr dzīvos tautas atmiņā un atgādinās nākamajām paaudzēm, ka brīvība ir jāsargā.Atcerēsimies, ka zeme, pa kuru staigājam, ir slacīta latviešu asinīm. Lestenes brāļu kapi glabā daudzus tūkstošus kaujās kritušo latviešu leģionāru, kas atdevuši dzīvību par savu tēvu zemi Latviju. Latviešu leģionāri, Kurzemes cīnītāji, kā varonības paraugs, kā leģenda dzīvos mūžīgi. Ceraukstiešiem ir savi leģionāru kapi Ķīķerkalnā, kur apglabāti Bauskas aizstāvji pret PSRS otrreizējo okupāciju. Ķīķerkalna brāļu kapos guldīti galvenokārt vidzemnieki, kuri krituši kaujā pie Ārces. Te dus arī leģionārs Edgars Sviriņš (īstajā vārdā Jānis Sauskis – 19. divīzijā Laumaņa bataljona seržants, Dzelzs krusta kavalieris), kā arī 19. divīzijas karavīri – leģionāri Zigmunds Barovskis, Jānis Jasēvičs, Kārlis Dišlers un Aleksis Trasūns.Arī šogad 16. martā vēl šai saulē palikušie sirmgalvji – latviešu leģionāri – noliks ziedus cīņubiedru atdusas vietās un pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Šīs tiesības mums neviens nevar atņemt, jo augstākais cilvēka tikums ir patriotisms.Šodienas politiķiem pietrūkst spējas tautas mērķus izvirzīt pirmajā vietā, viņiem svarīgāk ir pildīt savas kabatas. Mūsu ienaidnieki ir sevi atklājuši ar naidu pret tiem, kuri uzdrošinājās cīnīties pret komunistiskajiem padomju okupantiem.
