Tik grūti šajā laikā atrast pozitīvu informāciju.Gatavojot publikācijas, arvien biežāk saņemu ziņas par sliktiem darbiem, slēgtiem uzņēmumiem. Nebūšanas un likstas, šķiet, pašas lien klāt, ielaužas mūsu ikdienā un piesārņo attiecības.Tāpēc jo patīkami bija sestdienu vadīt Ķīpsalā, grāmatu un skolu izstādē. Staigājot gar izdevniecību stendiem, uzmanību piesaistīja pulciņš vecu ļaužu, kuri ieinteresēti apskatīja stendos izliktās grāmatas, ik pa laikam kādu no tām nopērkot. Uzrunājot ieinteresēto veco ļaužu pulku, uzzināju, ka no kāda Saldus rajona nostūra ar pašvaldības sarūpētu autobusu pagasta ļaudis atvizināti uz galvaspilsētu. Aicinot braucējus, sociālā darbiniece tā arī teikusi, ka nevar visu naudu tērēt tikai pabalstiem un medikamentu kompensācijām. Garīgās zāles esot daudz vērtīgākas. Tālredzīgā pašvaldības cēlsirdība priecēja.Savukārt cerība un optimisms iemājoja, skolu izstādē vērojot skolēnus, galvenokārt vidusskolas vecuma jauniešus. Viņi grib mācīties. Kāda vidusskolniece no Vecumniekiem atzina, ka šajā brīdī esot svarīgi izvēlēties īsto profesiju: «Saprotu, ka pašai rūpīgi un apdomīgi jāizlemj. Uz valdību, politiķiem paļauties nedrīkst – ne viņiem skaidru plānu, ne reālas izpratnes par valstī notiekošo. Tomēr ticu, ka pēc gadiem četriem, kad būšu beigusi augstskolu un būs jāsāk strādāt, es būšu šai valstij vajadzīga. Tāpēc man ir svarīgi pašlaik nekļūdīties.»Līdzīgu stāstu autorus ar mirdzumu acīs un sapņiem sirdī Ķīpsalā varēja sastapt ļoti daudz. Ceru, ka viņi šopavasar savā izvēlē nekļūdīsies un nākotnē mēs par viņiem, viņu darbiem varēsim rakstīt labas ziņas.
