VIDEO: Kūmiņš bezbailīgi dodas rīta pastaigā pa Bausku

Kārtējo reizi Bauskā piefiksēta lapsa, kura bezbailīgi dodas savos klejojumos pilsētas teritorijā. Šorīt, 31. martā, kūmiņš nācis lejā pa kalnu no Zemgaļu ielas puses uz Mūsas krastu. To neizbiedēja ne suņu riešana, ne cilvēka klātbūtne.

Meža dzīvnieks ar interesi uzlūkoja baušķenieci Līgu, kura savā viedtālrunī mēģināja iemūžināt nelūgto rīta pastaigas viesi. Kūmiņš īpaši nekautrējās un savas dabiskās vajadzības nokārtoja Līgas acu priekšā. Tālāk lapsas ceļi aizveda uz pilsētas stadiona pusi.

“Bauskas Dzīve” jau iepriekš vēstīja par kādu lapsu, kura bija bija ieklīdusi Uzvaras ielas apkārtnē. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis skaidroja, ka trakumsērga Latvijā pēdējo reizi konstatēta pirms desmit gadiem, savvaļas dzīvniekiem pirms 12 gadiem. Dzīvniekiem trakumsērga izpaužas ar smagiem nervu sistēmas darbības traucējumiem – paaugstinātu uzbudināmību, baiļu zudumu, tieksmi uzbrukt un iekost citiem dzīvniekiem vai cilvēkiem, bet beidzas ar paralīzi un nāvi. Video redzamajai lapsai nav nekādu pazīmju uzvedībā, kas būtu par pamatu secinājumam par trakumsērgas risku.

“Savvaļas dzīvnieku sugas labāk vai sliktāk pielāgojas vides apstākļiem gan sugas, gan indivīdu līmenī. Lapsas jau izsenis apdzīvo cilvēka pārveidoto vidi un pielāgojas tās izmaiņām. Tas attiecas arī uz pilsētvidi, ja lapsām pilsētās ir, kur patverties un ir pieejama barība, tās pilsētas apdzīvo pastāvīgi, nevis ieklīst tikai barības meklējumos. Ja cilvēki neapdraud lapsu, tad tai nav, ko bīties no cilvēka, un tā nebēgs, bet ieturēs drošu distanci. Pilsētvidē lapsai ir mazāk apdraudējumu nekā lauku vidē, izņemot transportlīdzekļus, kas pārvietojas pa pilsētu, bet pie tiem lapsa ātri pierod, jo tieši tie lapsas neapdraud.

Kā cīnīties? Vienkāršākais veids  ir radīt lapsai nepiemērotus apstākļus – neradīt vietas, kur patverties, to gan ir grūti izdarīt, jo mūsu pilsētas pamatā visas ir pietiekami zaļas, kā arī neradīt iespēju lapsai piekļūt pie barības. Lapsas ātri saprot, ka barība, kas izbērta kaķiem un suņiem, ir viegli pieejama arī viņām, arī pārtikas atkritumi piesaista lapsas. Barība pilsētvidē šiem dzīvniekiem ir tikpat pieejama kā dabā, ja ne vēl vieglāk. 

Lapsas pilsētvidē ir un būs neatņemama tās sastāvdaļa. Cilvēkiem jāiemācās sadzīvot ar šiem dzīvniekiem. Tomēr, ja lapsa kļūst «nekaunīga» un apdraud cilvēku veselību vai drošību, tad pilsētās šo dzīvnieku izķeršanu organizē pašvaldība tāpat kā klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu,» norādīja eksperts.