Vecmāmiņa man kādreiz teica: «Dēliņ, turi vienmēr kājas siltumā un galvu vēsumā un visur centies ievērot mērenību, gan mantu krājot, gan krogā dzerot un meitas mīlējot.» Kas notiek mūsdienās?No skata bija it kā inteliģenti cilvēki, bet, kad tika brīvi no attīstītā sociālisma šķietamās vienlīdzības, tūdaļ nokļuva otrā galējībā – kampa, cik spēja, jo nezināja ticības mācības bausli «Tev nebūs zagt». Te nu man jāteic, ka inteliģenci neiemāca augstās skolās, tā vai nu ir, vai nav.Kad iestājāmies Eiropas Savienībā, izrādījās, ka atkal esam pirmajā vietā valsts bagātību izzagšanā, kā sēnes pēc lietus radās miljonāri, no kuriem tad izkristalizējās komandu krusttēvi, tūdaļ sadalot ietekmes jomas. Viņi pirka zemi kāpās un ezeru krastos un būvēja mājiņas ar tornīšiem, lai nav kā tiem un nav kā šiem. Krusttēvi, izveidojuši komandas, lika visiem biedriem ar asinīm, kas tika izspiestas no pirksta galiņa, iedurot adatiņu, parakstīt līgumu, kas paredzēja ne tikai mūžīgu uzticību, nedrīkstēja arī bilst nevienu sliktu vārdu par krusttēvu nekad un nekur, kaut arī nāktos mokās staipīties uz rata vai tikt cepinātam uz gāzes plītiņas. Ja izveidotā komanda izvēlējās sev tīkamu partiju, tad to dibināja jaunu. Nežēlojot naudu, skaļi reklamētās partijas iekļuva Saeimā, nodibināja koalīciju un tūdaļ sāka komandu izstrādātās, politizētās, ekonomiskās shēmas apkalpošanu.Protams, tās ir zināmas patiesības, bet interesantākais, ka tas viss nenotiek uz skatuves un tie nav aktieri, bet cilvēki iz dzīves, kuri atklāj sevi visā kailumā – gluži kā Imanta Lancmaņa gleznā «Latvija Muļķības, Naida, Skaudības, Slinkuma, Alkatības, Baudkāres un Nodevības ielenkumā».Ticēsim, ka tiks pārgriezta nabassaite, kas vieno partijas ar krusttēviem, un bērni izaugs lieli, gudri un patstāvīgi.
