Ceraukstes pagasta Ķīķerkalna kapos 16. martā pieminēja kritušos un mirušos.Vispirms visi pulcējās pie kapa, kur apglabāti Bauskas aizstāvji pret otrreizējo PSRS okupāciju. Inta Svīriņa, kura atceras šo kritušo leģionāru apbedīšanu, pastāstīja, ka tie bijuši galvenokārt vidzemnieki no Lubānas.Vecākā gadagājuma ceraukstieši atminējās, ka Rīgā par tautas saziedoto naudu tika uzcelts Brīvības piemineklis, lai pie tā varētu pulcēties latviešu tauta. Diemžēl jāteic, ka valdība un Rīgas Dome šogad aizliedza 16. martā – latviešu leģionāru atceres dienā – cilvēkiem pulcēties pie Brīvības pieminekļa.Kauns par šādu rīcību! Mūsu ienaidnieki ir sevi atklājuši ar naidu pret tiem, kuri iedrošinājās cīnīties pret komunistiskajiem padomju okupantiem. Pēc šo okupantu atbalstītāju domām, ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa esot fašistu demonstrācija. Šodienas Latvijā izaugusi migrantu trešā paaudze. Šie cilvēki dzīvo ar savu vecvecāku priekšstatiem par Latviju kā iekarotu teritoriju, kurā dzīvo pakļauta un iebiedēta latviešu tauta. Latvijai naidīgie politiķi to izmanto naida kurināšanai, aicinot uz cīņu par okupācijas varas mantinieku privilēģiju atjaunošanu.Pēc tam piemiņas pasākuma dalībnieki apmeklēja Ķīķerkalna kapos apglabāto pēc kara mirušo leģionāru kapa vietas. Vispirms ziedi tika nolikti uz Edgara Sviriņa kapa (īstajā vārdā Jānis Sauskis), kurš cīnījās Kurzemes cietoksnī slavenajā Laumaņa bataljonā kā seržants un tika apbalvots ar pirmās un otrās šķiras Dzelzs krustiem par padomju tanku iznīcināšanu. Viņš bija arī pirmais Ceraukstes Daugavas Vanagu organizācijas priekšsēdētājs. Te ansamblis «Vecie zēni» nodziedāja Kurzemes cietokšņa dziesmu «Kurzemes meži», kuru viņš bija ceraukstiešiem iemācījis. Šī dziesma ir par nacionālajiem partizāniem, kāds bija arī Jānis Sauskis. Viņš nepadevās gūstā, bet turpināja cīnīties partizānos kā Edgars Sviriņš.Pēc tam visi devās pie Z. Barovska kapa, kurš cīnījies 15. divīzijas sastāvā kauju laukos Pomerānijā. Nolikām ziedus pie slavenā Latgales Trasūnu dzimtas dēla Alekša Trasūna, kurš aizstāvējis Jelgavu un Kurzemes cietoksni. Piestājām arī pie Kārļa Dišlēra un Jāņa Jasēviča atdusas vietām.
