Mantotās sēklas ievāc no augiem, kas kādā dārzā aug jau vismaz 30 gadus

Īslīces pagasta Rītausmu bibliotēkā 24. oktobrī sēklu lolotāja un dārza entuziaste Vineta Skalberga interesentus iepazīstināja ar garšaugu dažādību, to audzēšanas un pielietošanos niansēm. Izrādās, tik latviskā dille bijusi lielā cieņā senajā Romā, raudene vietām saukta par labdūšu un no salvijas var gatavot ne tikai spēcinošu tēju, bet arī cept gluži vai karbonādes.

Vineta Skalberga «Bauskas Dzīvei» atklāja, ka augu sēklu lološanai nopietni pievērsusies pirms trīs gadiem, kad to apguvusi Latvijas Permakultūras biedrības mācībās. Tas uz augu daudzveidības saglabāšanu pavēris pavisam citu redzējumu. Taču pamats esot ielikts jau bērnībā, kad vērots, kā vecmāmiņa ievāc dažādu dārzā augošo kultūru sēklas. No viņas gūtas arī zināšanas dārza lietās. Vineta uzskata, ka no paaudzes uz paaudzi nodotās sēklas ir daļa mantojuma, bagātības, ko nedrīkstam pazaudēt. Pašlaik tiekot radītas šķirnes, kuras galvenokārt paredzētas īslaicīgai ražošanai, ne visas ir piemērotas vietējam klimatam. Viņa gan uzsver, ka sēklu lolotājs nav kolekcionārs – var audzēt to, kas patīk, padodas un ko pats vairāk lieto uzturā.

Vineta vairāk nolēmusi pievērsties ārstniecības augiem, tāpat viņu interesē arī dabīgās pļavas. Viņa skaidro, ka mantotās sēklas tiek ievāktas no augiem, kas kādā dārzā aug jau vismaz 30 gadus. Savukārt, ja dārziņā kaut kas tiek audzēts kādus trīs gadus un ir bijusi iespēja pārliecināties, kā augam sokas, kā tas briedina sēklas – tad var ievākt lolotās sēklas.

Sēklu lolotāju kustība izpalīdz arī tādos gadījumos, ja kādu iemīļotu un gadiem audzētu kultūraugu pazudina slimība vai kaitēkļi. Tad var iemainīties ar kādu, kuram šī sēkla ir, un atgūt zaudēto. Var iegūt kaut ko pavisam jaunu un interesantu. Vineta Skalberga ne tikai nodarbojas ar sēklu lološanu, bet arī pēta augus un mācās no tiem. Tāpat viņa apguvusi arī herbalistikas pamatus.

Baziliks

Stāstu par garšaugiem Vineta iesāka, norādot, ka tie jau kopš seniem laikiem bijuši dārzu neatņemama sastāvdaļa. Turklāt senās ēdienu receptes atklāj, ka tolaik cilvēki ar tām ēstgatavošanā atļāvušies improvizēt pat vairāk nekā tas ir mūsdienās. Garšaugi ne tikai dažādo maltītes, parasti tiem ir arī dziednieciskas īpašības.

Šoreiz sanākušajiem bija iespēja iepazīties ar Vinetas garšaugu «top piecinieku». Stāstījumu atklāja baziliks. Grieķu valodā tā nosaukums nozīmē – karalisks. Tam ir vairāk nekā 60 šķirņu. Labi sader ne tikai ar tomātiem, bet arī olām. Tāpat Vineta iesaka pamēģināt kombināciju ar sēnēm. Harmoniska ir arī bazilika un upenes, bazilika un aveņu savienība ievārījuma burciņā. Vislabāk uzglabāt saldētu, jo izžūstot zaudē daudz ēterisko eļļu. Palīdz pret bezmiegu, tāpēc vasaras sezonā var tā zariņu palikt zem spilvena. Kliedē bailes un skumjas. Var lietot matu kupluma uzlabošanai.

Dilles

Neiztikt, protams, bez latviešu iemīļotās dilles. Tā bijusi cieņā arī senajā Romā. Kaut tagad dilles itāļu virtuvē neatrast, sendienās šajā zemē tās izmantoja dažādām maģiskām izdarībām – mošķu un raganu atbiedēšanai, gladiatori pirms cīņas mazgājušies diļļu novārījumā, bet jaunietes, rotājot ar to ziediem matus, pievilinājušas preciniekus.

Tā kā diļļu zaļumu sezona jau noslēgusies, Vineta akcentēja to sēklas. Tās tāpat kā lapas, ļoti labi der sautējumiem un zupām. Taču tām ir arī ārstnieciska iedarbība. Ēteriskā eļļa rosina apetīti, pazemina asinsspiedienu, palīdz pret vēdera pūšanos. Šosezon Vineta diļļu izpētei pievērsusies arī dārzā. Salīdzinājusi savas un divu citu sēklu lolotāju dotās dilles. Izrādījās, tās atšķiras pēc garšas. Dilles reaģē uz augsnes īpatnībām un laikapstākļiem, līdz ar to garšas intensitāte tām var mainīties.

Vēl viens labi zināms garšaugs ir pētersīlis. Arī tam vairāki desmiti šķirņu. Pie mums pētersīļa iedalījums parasti vienkāršots: lapu vai sakņu, ja lapu – tad ar gludām vai kruzuļainām lapām. Universāla garšviela pie dažādiem ēdieniem. Pētersīļa sakne palīdz urīnceļu un ginekoloģisko kaišu gadījumā. Mazina vilšanās izjūtu, palīdz tikt vaļā no vainas meklēšanas citos.

Par raudeni sēklu lolotāja teic – «to mīl taureņi, bites un arī es». Viens no raudenes vietvārdiem ir labdūša, jo tās uzlabo gremošanas sistēmas darbību. Labs kvēpināmais, attīra telpu. Pasargā no dažādiem mošķiem, atgriež dzīvesprieku. Citviet pasaulē to dēvē par oregano jeb kalnu rotu. Tās ēteriskā eļļa ir ļoti spēcīga, noder pret sāpēm locītavās. Virtuvē to pievieno picām, sieriem un arī pupu ēdieniem.

Ārstnieciskās salvijas nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda «salvus» – veselīgs. Šim augam ne viena vien tauta veltījusi odas. Tās labo darbu saraksts garš: palīdz gan iekaisušam kaklam, gan gremošanas sistēmai, gan arī uzlabo smadzeņu darbību. Līdzsvaro prātu un ķermeni.

Lieliski garšo ar kartupeļiem un ķirbi. Bet var pamēģināt arī ko interesantāku, piemēram, Vinetas pasākumam sagādāto cienastu – panētas un eļļā ceptas salvijas lapas.

Lūkojot uz garšaugu audzēšanas un ievākšanas niansēm, Vinetas ieteikums ir: rūpīgi sekot līdzi sējas kalendāram, kur atspoguļotas Mēness fāzes un Zodiaka zīmes. Teiksim, pilnmēness ir labs laiks, kad ievākt ārstniecības un arī garšaugus. Savukārt pavisam jaunā mēnesī gan labāk iepauzēt un lieki augus netraucēt. Garšaugu garša un smarža pastiprinās dilstošā mēnesī. Tad arī labāk ievākt sēklas, īpaši, ja tas iekrīt Svaru zīmē. Ja garšaugu pilnbrieds iekrīt Auna zīmē, tad jāsteidz tie ievākt, jo augi ir īpaši spēcīgi. Savukārt ūdenszīmēs (Skorpions, Vēzis, Zivis) to darīt neiesaka, jo augi nežūst, var sākt pelēt.

Tūliņ jau sāksies novembris, bet Vinetai izdevies dārzā noplūkt vēl pa pušķītim vai zariņam gandrīz no visiem tās dienas stāstījuma varoņiem. No aromātiskās buķetes raudeni un gurķeni Vineta dēvētu par mantotajām kultūrām, jo tās viņas dārzā aug gadu gadiem. Sēklu lolotāja iesaka novērtēt arī garšaugu pieciniekā neiekļauto gurķeni: «Kad gurķi vēl nav sākušies, gurķene jau ir. Kad gurķi jau beigušies, gurķene vēl ir. Ziediņi ir brīnišķīgs dekors. Ja gribas sajusties kā renesanses laika augstdzimušajiem ļaudīm, ar gurķenes ziediem var izrotāt, piemēram, ceptu zivi.»

Stāstījuma noslēgumā Vineta Skalberga klausītājiem bija sarūpējusi pārsteigumu un vienlaikus arī pārbaudījumu. Dalībnieku uzdevums bija izsmaržot un uzminēt, kādu 15 garšauga ēteriskās eļļas pudelītes ir atnestas. It kā nevajadzētu būt grūti atšifrēt tik zināmos aromātus, tomēr pat diļļu sēklu eļļa ne visiem šķita atpazīstama. Kur nu vēl tādi mazāk smaržoti augi kā izops, koriandrs, kumīns, timiāns! Minēšana pasākumu apmeklētājus pamatīgi aizrāva, taču beigās sasmaržotā buķete pat viegli reibināja galvu.