Pēdējā laikā ir šķiet, ka baušķeniekiem ir divas izteiktas rakstura iezīmes – nepārtraukti gausties, ka viss ir dārgs, un tajā pašā laikā nedarīt neko, lai būtu jāmaksā mazāk.Pieļauju, ka tā ir jau apnikusi tēma, bet var tikai apbrīnot Bauskas iedzīvotājus, kas gadiem nav apmierināti ar lielajiem apkures rēķiniem. Tikai dažu māju iedzīvotāji ir mēģinājuši ko darīt, lai tos samazinātu.Problēma nav tikai siltināšana. Ikviena krāpšanās, naudas nemaksāšana un mēģinājumi blēdīties rada cenu kāpumu un līdzekļu trūkumu, nākotnē būs nepieciešami papildu tēriņi. Krīzes apstākļos ir grūti nomaksāt rēķinus, bet lielie parādi radīs daudz problēmu. Bauskas dzīvokļu kooperatīvi tagad ir spiesti tērēt apsaimniekošanas maksas iekrājumus, lai nosegtu maksājumus par siltumu.Var tikai apbrīnot neatlaidīgos māju iemītniekus, kas regulāri aicina kooperatīvu vadītājus veikt dažādus darbus, lai gan ar apsaimniekošanas maksu grūti segt sētnieka, dažu darbinieku minimālās algas un avārijas situāciju izdevumus. Neviena māja jaunāka nekļūst, un avārijas situāciju novēršana nav ēkas kopējā stāvokļa uzlabošana.Kamēr iedzīvotāji nesāks citādi domāt, droši var turpināt vaidēt par dārgajām maksām – nekas nemainīsies. Ilgus gadus noniecinātie uzņēmēji, no kuriem tagad visi gaida brīnumainus risinājumus, uzsvēruši – ja vēlamies maksāt mazāk, ir jādomā par nākotni. Taču to darīt nekad neesam gatavi, labklājības gados neapmierinātie teica – dārgi, bet tagad saka – nav naudas.
